Ilustratīvs attēls
Piemērs tam, cik viegli cilvēki internetā uzķeras uz kibernoziedznieku “āķa”, ir eksperiments Lietuvā, kur mācību Cyber Shield 2022 laikā tika nosūtītas 56 000 vēstuļu, kas atdarināja kiberkrāpnieku ziņojumus. Lietuvas Aizsardzības ministrija vēlāk ziņoja, ka kaitīgas darbības veikuši vairāk nekā 7100 cilvēku jeb adresātu, kas nozīmē - ja IT drošības pasākumi nedarbotos, katrs astotais valsts uzņēmumu darbinieks iekristu hakeru sūtītajā “ēsmā”. Ko no tā varam mācīties Latvijā?
Kā apliecina IT drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT dati un starptautiskās drošības firmas ESET telemetrijas dati, šogad Latvijā ievērojami pieaug kiberuzbrukumu skaits. Tendences liecina, ka nākamgad kiberuzbrucēju aktivitāte Baltijas reģionā, visticamāk, turpinās pieaugt, un tam par iemeslu būs komplekss kopums – Covid-19 un attālinātais darbs, ilgstošais karš Ukrainā, kas palielina dažādu pušu ieinteresētību mūsu reģionā, kā arī IT sistēmas, kas caurvij arvien vairāk procesu un jomu un tādēļ ir kļuvušas sasniedzamas kibernoziedzniekiem. Ne velti Lietuvas Valsts kontrole nesen veica auditu “Kiberdrošības nodrošināšana” un pēc tā valdība plānoja vairāk līdzekļu novirzīt valsts kiberdrošībai. Laba sagatavotība ir priekšnoteikums kiberuzbrukuma veiksmīgai novēršanai, tāpēc pašlaik vietā ir uzdot jautājumu – vai esam gatavi vēl lielākam kiberuzbrukumu skaitam Latvijā?
