Toms Nāburgs
Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.
Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.
Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā
Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.
Pārvērst atjaunojamo enerģiju stabilā jaudā
Saules un vēja enerģija nav pieejama nepārtraukti - saules enerģija vislabāk ir izmantojama vasaras mēnešos, savukārt lielākais vēja potenciāls ir gada otrajā pusē – no oktobra līdz martam. Saules elektrostacijas efektivitāte ir vidēji 12% gadā, bet vēja stacijas gadījumā – sasniedz līdz pat 40%, taču BESS šo nepastāvību kompensē un pārvērš atjaunojamo enerģiju stabilā jaudā. Savienojot sauli, vēju un BESS vienā pieslēgumā, iespējams panākt būtisku sistēmas uzlabojumu - daudz efektīvāk izmantot pārvades infrastruktūru, nodrošināt zemāku elektroenerģijas cenu, kā arī radīt papildu sistēmas rezervi kritiskās situācijās. Latvijā BESS nozīme īpaši pieaugusi pēc Baltijas atslēgšanās no BRELL elektroenerģijas tīkla šī gada februārī - tagad paši uzturam frekvenci, darbojas balansēšanas tirgus, tāpēc sistēmai vajag lielāku elastību. Jo decentralizētāka ir energosistēma, jo drošāka tā ir pret ārējiem riskiem.
Neatņemams posms enerģētikas attīstības ķēdē
BESS kļūst par neatņemamu posmu enerģētikas attīstības ķēdē un par vienu no svarīgākajiem instrumentiem drošības nodrošināšanā. To apliecina arī citu Eiropas valstu pieredze: Apvienotā Karaliste un Itālija šobrīd tiek minētas kā “karstākie” tirgi, kuros BESS attīstās visstraujāk, arī pateicoties skaidram regulējumam un valsts atbalstam. Arī Centrālajā Eiropā vērojams būtisks uzrāviens – Ungārijā, Austrijā un Polijā investīcijas BESS infrastruktūrā pēdējos gados mērāmas jau vairāku miljardu eiro apjomā.
Atbilstoša normatīvā regulējuma nepieciešamība
Hibrīdparki, kad vienā pieslēguma punktā tiek apvienotas vairākas tehnoloģijas – saule, vējš, baterijas, ir inovatīvi un tālredzīgi risinājumi, kas interesanti šķiet arī ārvalstu investoriem. Uzņēmuma attīstītā parka Valmieras novadā finansēšanā piedalās tādi starptautiski smagsvari kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka, SEB un citi partneri. Lai šādiem projektiem piesaistītu investīcijas, būtiski, ka normatīvais regulējums neiebilst vairāku tehnoloģiju apvienojumam vienā pieslēguma punktā. Enerģētika pēdējos gados ir sevi pierādījusi kā viens no valsts attīstības balstiem, kas spēj piesaistīt ārvalstu kapitālu. Turklāt, lielus enerģētikas projektus nav iespējams finansēt tikai ar vietējiem resursiem. Latvijas enerģētikas stratēģijā līdz 2050. gadam tiek prognozēts, ka nozarē būs nepieciešamas vismaz 34,4 miljardu eiro investīcijas. Mērķis nav sasniedzams bez ārvalstu investīcijām.
Sadarbība visos līmeņos
Tāpēc nākamais būtiskais solis ir nodrošināt, lai šie pirmie praktiskie piemēri pārliecinoši parādītu hibrīdparku sniegtās priekšrocības Latvijas energosistēmai. Ir svarīga atbildīgo institūciju operatīva un profesionāla darbība un šeit jāizceļ AS “Augstsprieguma tīkls” un Valsts vides dienesta jau paveiktais. Vienlaikus jāmin, ka arī nozares attīstītājiem ir īpaša atbildība - īstenot projektus caurredzami un profesionāli, veidot ciešu dialogu ar vietējo kopienu un skaidrot iedzīvotājiem gan tehniskos, gan ekonomiskos ieguvumus. Jo kvalitatīvāki būs pirmie projekti, jo straujāk Latvija varēs attīstīt mūsdienīgu, drošu un ilgtspējīgu enerģētikas infrastruktūru.
Latvijas enerģētikas attīstība šobrīd ir pagrieziena punktā - hibrīdparki, apvienojot vienā pieslēgumā trīs tehnoloģijas, un enerģijas uzkrāšanas sistēmas kļūst par praktisku risinājumu, nevis tālas nākotnes vīziju. Pirmais šāda veida projekts liecina, ka Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par mūsdienīgu, tehnoloģijās un drošībā balstītu enerģētikas valsti. Tagad svarīgākais ir nezaudēt tempu un izmantot šo brīdi kā iespēju straujākam izrāvienam.
Autors ir Sunly izpilddirektors Latvijā.
