Juris Grišins
Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?
Obligāciju tirgus Baltijā pēdējos gados demonstrē strauju izaugsmi . Tā 2024. gadā Baltijā kopumā reģistrētas 105 jaunas obligāciju emisijas: 21 Latvijā, 21 Igaunijā un 63 Lietuvā. Tas ir vēsturiski lielākais jauno emisiju skaits un divas reizes pārsniedz emisiju apjomu pirms pieciem gadiem. Līdzīga emisiju skaita izaugsmes tendence ir turpinājusies 2025. gadā. Tomēr lielāko daļu pieauguma nodrošina daži lielie emitenti, kas regulāri piedāvā jaunas obligācijas, tādēļ, aplūkojot kopējo emisiju skaitu, reālais gada pieaugums ir krietni mazāks.
Jānorāda, ka lielākā daļa emisiju joprojām nāk no nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem un patēriņa kreditēšanas kompānijām, kuriem raksturīgs augstāks piedāvātais ienesīgums, bet arī lielāks risks. No 21 Latvijas uzņēmuma, kas 2024. gadā emitēja obligācijas, 6 bija patēriņa kreditēšanas uzņēmumi, un to kopējais obligāciju apjoms sasniedza 94,8 miljonus eiro, veidojot aptuveni 14% no kopējā apjoma. Savukārt 5 uzņēmumi pārstāvēja nekustamā īpašuma nozari ar obligāciju apjomu 96 miljoni eiro. Vidējais ienesīgums NASDAQ Baltic First North kotētajām obligācijām 2025. gadā bija 8,8% gadā, bet, izslēdzot patēriņa kreditēšanas uzņēmumus, tas samazinātos līdz aptuveni 8%.
Šāda koncentrācija uz dažām nozarēm rada izaicinājumus investoriem, kuri vēlas veidot labi diversificētu portfeli. Lielāka daļa kapitāla vienā sektorā nozīmē, ka tirgus svārstības vai nozares cikliskie kritumi var būtiski ietekmēt kopējo portfeļa ienesīgumu. Situācijās, kad investoriem ir grūti izveidot diversificētu ieguldījumu portfeli ar 25 vai vairāk vērtspapīriem, īpaši svarīgi kļūst ne tikai izvērtēt ienesīgumu, bet arī rūpīgi izprast katra emitenta darbības plānus un riskus. Šādā kontekstā diversifikācija starp nozarēm kļūst kritiska, jo tā palīdz līdzsvarot riskus un stabilizēt portfeļa ienesīgumu ilgtermiņā.
Šādas diversifikācijas iespējas piedāvā alternatīvi finansējuma instrumenti, piemēram, aizdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem dažādās nozarēs – ražošanā, pakalpojumos, lauksaimniecībā un mazumtirdzniecībā –, kas palīdz samazināt atkarību no viena sektora ekonomiskajiem cikliem un stabilizēt portfeļa atdevi ilgtermiņā. Piemēram, Capitalia aizdevumu platformas vēsturiskais vidējais ienesīgums sasniedz 10,8% gadā, kas ir augstāks nekā obligācijām, un piedāvā nozīmīgi plašāku vietējo uzņēmumu diversifikāciju gan nozaru, gan valstu ziņā. Starp Capitalia vēsturiski finansētiem uzņemumiem, piemēram, ir tādas kompānijas kā Stenders, Pure Chocolate, Aerodium un daudzi citi. Tādējādi, aizdevumi caur Capitalia platformu ļauj investoriem finansēt un atbalstīt kompānijas un nozares, kurās nav iespējams ieguldīt caur obligāciju vai akciju tirgiem.
Kopumā Baltijas obligācijas piedāvā investoriem pievilcīgu ienesīgumu un iespēju ieguldīt pazīstamos un perspektīvos uzņēmumos, tomēr tirgus koncentrācija ierobežo portfeļu diversifikāciju. Investoriem, kas vēlas apvienot stabilitāti ar potenciāli augstāku ienesīgumu, svarīgi rūpīgi izvērtēt gan tradicionālās obligācijas, gan alternatīvos instrumentus ar plašāku nozaru pārklājumu. Stratēģiska pieeja, kas apvieno zināmu tirgus likviditāti, rūpīgu risku analīzi un diversifikāciju, ļauj efektīvāk pārvaldīt portfeļa riskus un sasniegt ilgtspējīgāku atdevi. Baltijas obligāciju tirgus ir pievilcīgs, bet gudra ieguldījumu stratēģija šeit ir tikpat svarīga kā pašas atdeves iespējas.
Autors ir Capitalia izpilddirektors.
