Dace Tauriņa. Publicitātes foto.
Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.
1991. gada janvārī minimālā alga valstī nesasniedza pat 1 latu
Katru gadu analizējam, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga Latvijā, taču, pirms ķerties pie cipariem, ir svarīgi saprast, ko tas nozīmē. Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Piemēram, Rīgā un reģionos šis rādītājs atšķiras – šogad dzīvei nepieciešamā alga (vienam cilvēkam) Rīgā ir 1657 eiro (bruto), bet reģionos – 1455 eiro (bruto). Ģimenei, kurā aug divi bērni, katram no vecākiem Rīgā būtu jāpelna 2359 eiro (bruto), bet ārpus Rīgas - 2028 eiro (bruto). Lai gan divdesmit gadu laikā minimālā alga ir būtiski augusi (2005. gadā minimālā alga bija 80 lati jeb 113 eiro), tā joprojām nesasniedz dzīvei nepieciešamo algu. Protams, ikvienam no mums, ikvienai ģimenei ir dažādi sadzīves apstākļi un vajadzības. Ikvienam ir sava individuālā dzīvei nepieciešamā alga, tomēr statistisks dzīvei nepieciešamās algas aprēķins ļauj darba devējiem noteikt aptuveno atalgojuma līmeņa robežu, zem kuras darbinieka primārais motivācijas virzītājs būs alga, lai arī situācijas var būt ļoti dažādas.
1991. gada janvārī minimālā alga valstī nesasniedza pat 1 latu (0,83 Ls), taisnības labad jāpiezīmē, ka togad slieksnis tika palielināts trīs reizes, un, sākoties 1992. gadam, minimālā alga bija 2,30 Ls. Salīdzinot ar to laiku, protams, pieaugums ir ārkārtīgi liels. Bet atgriezīsimies pie 2025. gada un 80 latiem, un sabiedrības pirktspējas, ņemot vērā dažādu produktu vai degvielas cenas. Lai gan mūs bieži pārņem nostalģija, atceroties, ka 2005. gadā baltmaize maksāja 0,32 Ls jeb 0,45 eiro, piens – 0,57 eiro, bet degviela (benzīns 95) – 0,74 eiro, patiesībā šobrīd ar minimālo algu iespējams iegādāties vairāk produktu, nekā 2005. gadā ar 113 eiro.
Daļa uzņēmumu vadās pēc dzīvei nepieciešamās algas
Taču skaitļi vien nepastāsta visu stāstu. Aiz tiem slēpjas jautājums par to, vai ar šo algu cilvēks spēj nodrošināt sev jumtu virs galvas, veselīgu pārtiku un iespēju dzīvot normāli. Tāpēc arvien biežāk tiek runāts par dzīvei nepieciešamo algu, kas ļauj dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Un aizvien vairāk uzņēmumu to apspriež kā vienu no būtiskiem atalgojuma izaugsmes un taisnīguma rādītājiem. Latvijā ir darba devēji, kuri jau tagad izmanto dzīvei nepieciešamo algu (vienam cilvēkam) kā zemākās algas slieksni savos uzņēmumos, apzinoties, ka daļai darbinieku viņi līdz ar to maksā augstākas algas, nekā tirgū šajās profesijās. Daļa darba devēju ir ceļā uz šo mērķi, un daļa uzņēmumu šo rādītāju neizmanto. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Latvijā ir pieprasīti arī zemas kvalifikācijas darbinieki ar attiecīgām algām. Domāju, ka teju ikviens ir redzējis sludinājumus, kuros minēts tik zems atalgojums, ka neviļus aizdomājamies – kurš gan ietu strādāt par tādu algu? Ņemot vērā darba tirgū pieaugošos izaicinājumus uzņēmumiem piesaistīt darbiniekus, ir un būs jādomā, kā strādāt efektīvāk, produktīvāk un kā padarīt darbu vērtīgāku, lai par to maksātu lielāku algu. Tomēr arī paši darbinieki var rīkoties, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju. Latvijā ikvienam ir labas iespējas mācīties un apgūt jaunus arodus, kas ļauj veidot karjeru vai kandidēt uz augstāk apmaksāta darba vakancēm. Tā var augt un nopelnīt vairāk.
Alga ir cieņas jautājums
Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums. Diemžēl, arī Latvijā aizvien varam runāt par tādu terminu kā darba nabadzība. Tā ir situācija, kad cilvēks ir nodarbināts, taču viņa ienākumi joprojām ir tik zemi, ka tie neļauj segt pamatvajadzības un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni. Lai gan katram no mums ir sava dzīvei nepieciešamā alga, tomēr ir vieta diskusijai – vai tieši dzīvei nepieciešamā alga nebūtu atbilstošāks kritērijs, pēc kurai noteikt, vai atalgojums ir cilvēka cienīgs vai nē?
Latvijā aizvien ir ļoti daudz zemu apmaksātu darba vietu. Aiz katras algas ir cilvēks - ar ģimeni, sapņiem un pienākumiem. Dzīvei nepieciešamā alga nav tikai ekonomisks aprēķins, tā ir cieņas mēraukla. Latvija ir nogājusi garu ceļu - no 0,83 latiem līdz 740 eiro, taču mums jāstrādā, lai alga kļūst ne tikai lielāka, bet arī taisnīgāka.
Autore ir Figure Baltic Advisory vecākā konsultante.
