Jānis Rumkovskis. Foto - Andris Barbāns
Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.
Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.
Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība
Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.
Atšķirībā no augstāk piesauktajiem tankiem vai tāla darbības rādiusa raķetēm, sistēmas un tehnoloģijas digitālās vides aizsargāšanai un elektroniskās karadarbības īstenošanai iespējams attīstīt ar vietējiem resursiem. Latvijai šis ir īstais brīdis, lai izmantotu savu IT sektora jaudu drošības vajadzībām. Šobrīd valstī trūkst mērķtiecīgas politikas, kas bruģētu ceļu no mums piemītošā lielā potenciāla uz reāliem risinājumiem valsts drošības stiprināšanā.
Vietējie uzņēmumi ir gatavi līdzdalībai dažādu elektroniskās karadarbības elementu, tai skaitā dronu vadības signālu bloķēšanas un sensorsistēmu traucēšanas izstrādei un attīstīšanai pēc modernākajiem standartiem. Tomēr jāuzsver, ka tas ir process, kas prasa laiku, tādēļ skaidram signālam par nepieciešamību šiem pasākumiem pievērsties vēl aktīvāk ir vajadzīgi jau tagad.
Ieguldījums drošībā un ekonomikā vienlaikus
Valsts drošība un augsto tehnoloģiju attīstība nav pretrunīgas jomas – tās iespējams apvienot vienotā stratēģijā. Vietējo uzņēmumu atbalstīšana aizsardzības tehnoloģiju izstrādē samazina atkarību no ārvalstu piegādātājiem, veicina stratēģisko autonomiju un rada eksportspējīgas nozares un augsti kvalificētas darbavietas.
Mēs varam veidot tehnoloģijas, kas aizsargā Latviju šodien un kļūst par eksporta preci rīt. Lai tas notiktu, nepieciešama ne tikai politiskā griba, bet arī finansējums un infrastruktūra – testēšanas poligoni, pilotprojekti, aizsardzības inovāciju akseleratori. Tas nav lēti, bet tas ir lētāk nekā potenciālā krīzes situācijā attapties bez optimāliem risinājumiem.
Jāmācās no Ukrainas un citu valstu piemēriem
Lielisks piemērs ir Ukraina, kas ļoti īsā laikā ir radījusi virkni tehnoloģisko risinājumu savas aizsardzības stiprināšanai. Šī procesa rezultātā panākta ne tikai vietējo uzņēmumu potenciāla izmantošana un nodarbināšana valstij kritiski svarīgā nozarē, bet arī izstrādātas sistēmas, kas jau apliecinājušas savu efektivitāti kaujaslaukā. Piemēram, Ukrainas uzņēmums “Kvertus” dažos gados no neliela izstrādātāja ir pārtapis par tūkstošiem dronu traucēkļu piegādātāju frontes vienībām. Tas iespējams, pateicoties ciešai sadarbībai starp valdību un vietējiem uzņēmumiem, kas dažādos līmeņos tiek iesaistīti valsts aizsardzības stiprināšanā.
Jā, Ukraina atrodas kara apstākļos, un šī traģēdija bijusi dzinējspēks nule kā aprakstītajām tendencēm. Latvija nevar kopēt Ukrainas kara realitāti, bet mēs varam pārņemt tās elastīgo sadarbības modeli starp valsts sektoru un tehnoloģiju ražotājiem.
Mums jāsaprot, ka aizsardzība ir arī inovācija, un otrādi – inovācija var kļūt par daļu no aizsardzības. Latvijas politikas veidotājiem arī praksē ir jāapliecina izpratne par faktu, ka aizsardzība nenozīmē tikai konvencionālo bruņojumu. Tā iekļauj arī infrastruktūru un inovatīvas tehnoloģijas. To apzinoties, mēs jau rīt varam sākt testēt to, kas mūs var aizsargāt parīt – Latvija to var, ja mēs nolemjam to darīt.
Autors ir IT uzņēmuma Uniso valdes loceklis.