Sebastjēns de Brūvers. Publicitātes foto
Latvija savā vēsturē piedzīvojusi vairākas finanšu krīzes un skandālus, bet pēdējo gadu laikā kļuvusi par veiksmes stāstu cīņā pret naudas atmazgāšanu. Esmu dzirdējis cilvēkus brīnāmies, kā tas nākas, ka valsts, kas par mata tiesu izvairījusies no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā, nu tiek minēta kā piemērs citiem? Atbilde ir pavisam vienkārša – mērķtiecīgs darbs, apbrīnojami veiksmīga sadarbība starp privāto un publisko sektoru un nebaidīšanās veikt reformas ir ļāvusi Latvijai aiziet soli priekšām daudzām pasaules valstīm, kas joprojām cīnās ar nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.
Jā, Latvija ir piedzīvojusi ievērojamus izaicinājumus savā banku sektorā, īpaši pēc ABLV bankas kraha 2018. gadā. Šis notikums ietekmēja ne tikai Latvijas ekonomiku, bet arī atklāja būtisku robu banku uzraudzības arhitektūrā, ko Eiropas Savienība izveidoja pēc divtūkstošo gadu sākuma finanšu krīzes. Rezultātā ES sāka pilnībā pārskatīt savu tiesisko regulējumu, arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos. Bet tikmēr Latvija reaģēja ātri un adekvāti. Tā nekavējoties pārtrauca ABLV Bank dalību valsts finanšu sistēmā un, kas ir vēl svarīgāk, īstenoja būtiskas reformas, lai stiprinātu valsts kopējo finanšu sektora uzraudzību. Lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu, terorisma un ieroču izplatīšanas finansēšanu, šajos centienos bija iesaistītas visas finanšu ekspertu institūcijas un organizācijas.
