Sebastjēns de Brūvers. Publicitātes foto
Latvija savā vēsturē piedzīvojusi vairākas finanšu krīzes un skandālus, bet pēdējo gadu laikā kļuvusi par veiksmes stāstu cīņā pret naudas atmazgāšanu. Esmu dzirdējis cilvēkus brīnāmies, kā tas nākas, ka valsts, kas par mata tiesu izvairījusies no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā, nu tiek minēta kā piemērs citiem? Atbilde ir pavisam vienkārša – mērķtiecīgs darbs, apbrīnojami veiksmīga sadarbība starp privāto un publisko sektoru un nebaidīšanās veikt reformas ir ļāvusi Latvijai aiziet soli priekšām daudzām pasaules valstīm, kas joprojām cīnās ar nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.
Jā, Latvija ir piedzīvojusi ievērojamus izaicinājumus savā banku sektorā, īpaši pēc ABLV bankas kraha 2018. gadā. Šis notikums ietekmēja ne tikai Latvijas ekonomiku, bet arī atklāja būtisku robu banku uzraudzības arhitektūrā, ko Eiropas Savienība izveidoja pēc divtūkstošo gadu sākuma finanšu krīzes. Rezultātā ES sāka pilnībā pārskatīt savu tiesisko regulējumu, arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos. Bet tikmēr Latvija reaģēja ātri un adekvāti. Tā nekavējoties pārtrauca ABLV Bank dalību valsts finanšu sistēmā un, kas ir vēl svarīgāk, īstenoja būtiskas reformas, lai stiprinātu valsts kopējo finanšu sektora uzraudzību. Lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu, terorisma un ieroču izplatīšanas finansēšanu, šajos centienos bija iesaistītas visas finanšu ekspertu institūcijas un organizācijas.
Tieši šīs reformas ļāva Latvijai neiekļūt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas augsta riska valstu sarakstā, kas būtu smagi ietekmējis valsts banku sistēmu un ekonomiku.
Vēl vairāk - Latvija ir kļuvusi par paraugu pārējai Eiropai cīņā pret naudas atmazgāšanu, izvirzot augstus standartus nozarē. Ievērības cienīga bijusi Latvijas novatoriskā pieeja naudas atmazgāšanas apkarošanai jomā.
Valsts ir spējusi virzīties uz priekšu, nepārkāpjot datu aizsardzības noteikumus, kas ir aktuāla problēma pašreizējās debatēs par banku ierobežojumiem datu apmaiņā. Lielākā daļa datu aizsardzības aģentūru ir interpretējušas Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR) tā, lai būtiski ierobežotu informācijas apmaiņu, samazinot sistēmas efektivitāti. Latvijas pieeja ir bijis pozitīvs piemērs finanšu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, nepārkāpjot datu aizsardzību.
Rezumējot jāsaka, ka Latvijas proaktīvie centieni stiprināt finanšu sektora uzraudzību, cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atbalstīt inovācijas nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanas jomā ir izrādījušies veiksmīgi. Valsts ir izvirzījusi augstus standartus nozarē un ir paraugs pārējai Eiropai. Latvija ir pierādījusi, ka stabilas finanšu sistēmas uzturēšanai būtiska ir nevis reaktīva, bet proaktīva pieeja risku pārvaldīšanai. Tomēr apstāties pie sasniegtā nevar. Līdzīgi kā labas fiziskās formas uzturēšanā arī cīņā pret naudas atmazgāšanu vingrinājumi jāveic regulāri, pakāpeniski palielinot to intensitāti un sarežģītību. Tikai tā valstis un finanšu sektors var būt soli priekšā censoņiem, kas caur godprātīgām finanšu sistēmām cenšas atmazgāt līdzekļus. Un lūkojoties no malas, Latvija to ļoti labi saprot.
Autors ir Eiropas Banku federācijas padomnieks politikas veidošanas jautājumos
