Ilustratīvs attēls
Gan Latvijai, gan citām ES valstīm ir mazliet mazāk nekā 30 gadu, lai izveidotu tādu enerģijas portfeli, kas pildītu gan kopējos klimata mērķus, gan risinātu mājsaimniecību, uzņēmēju un katras valsts energodrošības jautājumus. Latvijas Gāzes ieskatā mūsu valsts būtiskākais uzdevums ir raudzīties uz šo mērķu sasniegšanu reāli, proti, atbilstoši mūsu finansiālajām iespējām un valsts stiprajām pusēm, vienlaikus cenšoties nesadārdzināt klimata neitrālos enerģētikas produktus gala lietotājiem.
Latvijai ir salīdzinoši labas starta pozīcijas un vismaz trīs priekšrocības: liels atjaunojamo resursu īpatsvars kopējā energobilancē, attīstīta dabasgāzes infrastruktūra un biometāna pārdošanas tīkla aizmetņi.
Parunāsim par tiem plašāk. Pirmkārt, atbilstoši Eurostat datiem 2019. gadā Latvijā 40% no kopējās patērētās enerģijas veidoja atjaunojamie enerģijas resursi (AER). Salīdzinājumam Nīderlandē tie ir aptuveni 9%, Polijā un Ungārijā - 12%, Vācijā un Francijā - 17%, Itālijā - 18% un tā joprojām.
