Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Padomju laikos bija daudz vieglāk nekā šodien. Strauji tuvojas Saeimas vēlēšanas, un latviešu partijas ir atkal saradušās kā sēnes pēc lietus. Spēj tik saprast, kas īstenībā stāv aiz skaistiem nosaukumiem un ideālistiskiem lozungiem.
Cik daudz vienkāršāk bija padomju laikos! Viena partija, par ko balsot, – nebija jāpiepūlas atšifrēt nosaukumus, personības un platformas. Saukļi arī ļoti skaisti – par mieru, par labklājību, par komunismu. Un vēl jo skaistāks fakts, ka nebija saukļos jāieklausās – visi tik un tā zināja, ka tie bija meli.
Iesaku atsvaidzināt atmiņu, ieskatoties kādā Rīgas pilsētas bilžu grāmatā no 1980. vai pat agrajiem 90. gadiem. Krievu un latviešu valodā gaišās nākotnes sludinājumi bija uz sienām, virs jumtiem, uz afišu stabiem. Visās redzamākajās vietās, bet tik un tā neredzami. Britu zinātniskās fantastikas televīzijas sērijā Dr. Who parādās jēdziens Uztveres filtrs (Perception filter). Tas nozīmē, ka acis redz, bet prāts nepiereģistrē – un tā arī lielākā daļa iedzīvotāju toreiz redzēja lozungus, bet pie tiem bija tā pierasts, ka prāts vairs neievēroja.
