Iepretī Krievijas vēstniecībai Rīgā ikdienu notiek piketi Ukrainas atbalstam. Foto: Edijs Pālens, LETA
Pareizāk būtu šim rakstam dot nosaukumu – Ukrainas kara sestā diena. Ieslēdzu TV. Noticis brīnums. Krievu zibenskarš izgāzies! Ukraiņi turas. Sarosījusies mūsu Saeima un Jēkabpils lielgabalgāzējs Gundars Kalve kļuvis par pirmo likumīgo brīvprātīgo karavīru Ukrainas armijā. Gandrīz reizē ar viņu aizstāvju rindas papildina brīvprātīgie angļu leģionāri.
Pateicoties pasaules bagātā cilvēka Īlona Maska pretimnākšanai, ukraiņi bez maksas saņem satelītuzņēmumus. Tie ir biedējoši. Kijevas ziemeļrietumos uz ceļa stāv krievu bruņutehnikas kolonna 64 km garumā. Pentagona pārstāvis stāsta, ka uzbrucējiem klibojot loģistika – trūkstot degvielas. Es kā bijušais padomju armijas karavīrs teiktu armijas žargonā - “valda bardaks” (latviski - nekārtība).
Faceebook rāda sižetu, kur uz vientuļa lauku ceļa ukraiņu zemnieks ar Belorus markas traktoru uz savu sētu velk apklusušo tanku. Kā tehnikas pārzinātājs varu paskaidrot - tehniski tas ir iespējams.
No kara šausmām bēg ukraiņu mātes ar bērniem, stumjot ratiņus un nesot savus mazuļus. Tā esot ātrāk, nekā stāvot auto rindā. Daži simti bēgļu jau atraduši patvērumu Latvijā. Kopējais Ukrainu pametušo cilvēku skaits – ap 660 000. ANO iedalījusi 1,7 miljardus dolāru nelaimē nonākušajiem.
Bēg arī no Krievijas. Tiek intervēts telekanāla Doždj žurnālists. Viņš baidoties, ka viņu kā rezervistu var ieraut karā. Ekrānā sieviete, kura pamet Krievzemi, jo saprot, ka viņas biznesam nav perspektīvas. Tādās pašās domās ir inženieris, kurš vēl šaubījies. Viņaprāt, var gadīties kā padomijā, ka pēc nedēļas robeža būs slēgta.
Lielbritānijas premjerministrs ukraiņu žurnālistei taisnojas. Nedaudz apjucis Volodimirs Zelenskis, meklējot vārdus, kā uzrunāt Eiropas Parlamentu. Viņaprāt, ne “Labrīt”, ne “Labdien” neiederoties, jo neko labu viņš nevarot pavēstīt, jo teju, teju var nākties doties uz bumbu patvertni. Tālākajā uzrunā saka, ka Ukrainas tauta neatlaidīgi cīnās pret nāvi un tumsu, ka mēs esam cienīgi kļūt par Eiropas cienīgu dalībvalsti. Pierādiet, ka esiet ar mums, parādiet, ka esat eiropieši! Eiroparlamenta deputāti šo runu, pieceļoties sveic ar ilgiem aplausiem.
Vakarā kļūst zināms, ka Ukraina sākusi ceļu uz ES kandidātvalsts statusu. Par to balsojuši 637 deputāti, 26 atturējušies. Par nožēlu 13 balsojuši pret, to skaitā - Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka.
Ženēvā notiek Atbruņošanās konference. Videouzrunā redzams agresorvalsts ārlietu ministrs Lavrovs. Lielumlielais dalībnieku skaits pamet zāli. Par izbrīnu zālē paliek apmēram 30 cilvēki. Domāju, ka tie nevarētu būt tikai Ķīnas, Gruzijas vai Indijas pārstāvji, kuras ANO līmenī aizstāv Krievijas agresiju.
Rāda, kā nelielā pilsētiņā iedzīvotāji kailām rokām ielas vidū izmisīgi cenšas apturēt automobili, stumt to atpakaļ. Karavīrs vairākus šāvienus raida gaisā. Cilvēkus tas nebiedē. Piebrauc lielāks patruļautomobilis un, sirēnai kaucot, pūli pastumj malā.
Rāda nelielu Ukrainas produktu veikaliņa izkārtni, sašautu durvju slēdzeni. Pēc brīža rāda veikala iekšienē notikušo videooierakstu, kā Krievijas formās tērpti ar sarkanu lentu apsējiem ap ceļgalu metas uz kases aparātu. Iedzīvotājs, kurš to visu filmējis, uzdod jautājumu - kā būtu, ja jūsu dzīvoklī ielaužas 30 vīri ar automātiem un kliedz Žratj! (latviski - rīt, ēst). Filmētājs stāsta, ka bez pārtikas lielā cieņā esot mobilie telefoni. Tie okupantiem uz robežas esot atņemti.
Tviterī lasu Dmitrija Medvedeva, Krievijas Federācijas Drošības padomes vicepriekšsēdētāja, nicinājumu pret Francijas finanšu ministru. “Kaut kāds franču ministrs izteicies, ka ekonomiskās sankcijas iegrožošot Krieviju. Kungi! Neaizmirstiet, pēc ekonomiskā kara nāk īstais karš.”
Šodienas drūmajai dienai tomēr viens gaismas stariņš. Latvijas Ordeņa kapituls ārkārtas sēdē pieņēmis vienbalsīgu lēmumu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apbalvot ar Viestura ordeņa I šķiru, godinot viņa personīgo drosmi un līderību cīņā par Eiropas kopējo vērtību, vadot visas ukraiņu tautas cīņu pret Krievijas agresiju. Domāju, ka šim solim sekos daudzas pasaules valstis. Tagad izšķiras - vai dzīvosim Rietumu demokrātijā vai aziātiskā impērismā.
Slava Ukrainai!
Autors ir Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs
