Edgars Žogla. Publicitātes foto.
Pēdējo gadu laikā ilgtspēja no modes vārda kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem. Eiropas Savienība pieņem arvien stingrākus normatīvos aktus, uzņēmumi pārskata savas piegādes ķēdes, bet patērētāji arvien biežāk izvēlas produktus, kuru iepakojums ir pārstrādājams vai ražots no videi draudzīgākiem materiāliem.
Tomēr man šķiet, ka šajā diskusijā ir izveidojies savdabīgs "tunelis". Runājot par ilgtspēju, mēs gandrīz automātiski domājam par iepakojumu. Vai pudele ir pārstrādājama? Vai kastīte satur pietiekami daudz otrreiz izmantota materiāla? Vai plastmasas ir mazāk nekā iepriekš? Taču reti uzdodam jautājumu par visu pārējo, kas produktu pavada līdz pircējam.
Mūsdienu mazumtirdzniecībā pirkuma lēmums ļoti bieži tiek pieņemts nevis reklāmas kampaņas laikā vai interneta banera ietekmē, bet tieši pie veikala plaukta. Pēdējo gadu laikā veikali ir būtiski mainījušies - pieaug pašapkalpošanās kasu skaits, samazinās tiešā komunikācija ar pārdevēju, savukārt izvēle kļūst arvien plašāka. Šādā vidē par "pārdevēju" arvien biežāk kļūst pats produkts un tas, kā tas tiek pasniegts.
Tieši tāpēc produktu stendi, ekspozīcijas un citi tirdzniecības vietas risinājumi sen vairs nav tikai reklāmas materiāli. Tie ir daļa no pārdošanas procesa.
To apliecina arī pētījumi. Zviedrijas Ekonomikas augstskolas Stokholmā profesora Jensa Nordfalta pētījumi, kas publicēti starptautiskajā zinātnisko publikāciju platformā ScienceDirect, rāda, ka pārdomāti veidotas produktu ekspozīcijas var būtiski ietekmēt pārdošanas rezultātus. Vienā no pētījumiem, mainot produkta ekspozīcijas dizainu, konkrētā produkta pārdošanas apjomi pieauga pat par 977%!
Ja produktu stendi tik būtiski ietekmē pārdošanu un kļūst par neatņemamu mazumtirdzniecības sastāvdaļu, kāpēc mēs tik maz runājam par to ilgtspēju?
Šobrīd uzņēmumi iegulda ievērojamus līdzekļus, lai padarītu videi draudzīgāku produkta iepakojumu. Tas ir pareizi. Taču ilgtspēja nebeidzas brīdī, kad produkts ir ievietots kastītē vai pudelē. Tā turpinās arī brīdī, kad produkts nonāk tirdzniecības vietā un sāk cīnīties par pircēja uzmanību.
Tieši šeit tuvākajos gados gaidāmas nākamās lielās pārmaiņas. Eiropas Savienības jaunā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR) būtībā maina uzņēmumu domāšanu. Tā rosina skatīties nevis uz vienu produktu vai vienu materiālu, bet uz visu aprites ciklu. Uz to, kas notiek ar produktu pirms tas nonāk pie pircēja un pēc tam, kad tas savu funkciju ir izpildījis.
Lai arī PPWR galvenokārt attiecas uz iepakojumu, tās pamatideja ir daudz plašāka - projektēt risinājumus tā, lai tie jau sākotnēji būtu piemēroti aprites ekonomikai. Tieši šī doma, manuprāt, ir daudz nozīmīgāka par pašas regulas tehniskajām prasībām.
Ilgtspēja sākas nevis atkritumu konteinerā, tā sākas projektēšanas stadijā.
Tieši projektēšanas stadijā tiek pieņemti lēmumi, kas nosaka, cik viegli produktu vai materiālu būs iespējams pārstrādāt pēc tā izmantošanas. Vai konstrukcijā izmantoti dažādi savstarpēji grūti atdalāmi materiāli? Vai iespējams izvairīties no plastmasas elementiem? Vai drukā izmantotās krāsas netraucēs kartona pārstrādei? Tie nav tehniski sīkumi. Tie ir jautājumi, kas tuvākajos gados arvien biežāk kļūs par uzņēmumu konkurētspējas daļu.
Šīs pārmaiņas jau ir sākušās. Lielie mazumtirdzniecības tīkli un starptautiskie zīmoli arvien biežāk interesējas ne tikai par gala produktu, bet arī par tā izcelsmi, izmantotajiem materiāliem un ražošanas procesu. Ilgtspēja pakāpeniski pārstāj būt mārketinga nodaļas rūpju objekts un kļūst par uzņēmuma vadības jautājumu.
Tieši šī iemesla dēļ arī mēs pirms vairākiem gadiem sākām analizēt Baltijas un Skandināvijas tirgus tendences. Mūs interesēja nevis tas, kādas tehnoloģijas šobrīd ir populāras, bet gan tas, kādā virzienā attīstās nozare kopumā. Secinājums bija diezgan skaidrs – nākotnē arvien lielāka nozīme būs risinājumiem, kuros apvienojas dizains, funkcionalitāte un pārstrādājamība.
Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt tehnoloģijā, kas ļauj drukāt ar ūdens bāzes pigmenta krāsām un izgatavot pilnībā pārstrādājamus kartona produktu stendus. Ne tāpēc, ka tas šobrīd būtu moderns virziens, bet tāpēc, ka uzskatām – tieši šādas prasības kļūs par nozares ikdienu.
Pārāk ilgi ilgtspēju esam skatījuši pa daļām. Atsevišķi iepakojumu. Atsevišķi transportu. Atsevišķi enerģiju. Taču patiesībā pircējs neredz atsevišķus posmus. Viņš redz vienu produktu un vienu zīmolu. Arī videi nav nozīmes, kurā piegādes ķēdes posmā rodas lieki atkritumi.
Tieši tāpēc, manuprāt, ilgtspējai ir pienācis laiks kļūt daudz plašākai. Ne tikai tam, ko pircējs aiznes mājās, bet arī tam, kas palīdz viņam pieņemt lēmumu par pirkumu. Ne tikai iepakojumam, bet arī tirdzniecības videi. Ne tikai gala produktam, bet visam tā dzīves ciklam.
Iespējams, tieši tas būs nākamais solis ilgtspējas attīstībā Eiropā - skatīties uz produktu nevis kā uz atsevišķu priekšmetu, bet kā uz daļu no vienotas sistēmas.
Avots: Zviedrijas Ekonomikas augstskolas Stokholmā pētījums
Autors ir SIA Arona Print direktors.
