Ilustratīvs attēls
Pārtikas sistēmām ir jāspēj mainīties – uz to skaidri norāda gan pētījumi, gan Eiropas un Latvijas politiskie mērķi, gan arī nevalstisko grupu aktivitātes.[1] Vienlaikus ir skaidrs, ka esošā sistēma ir cieši iesakņota ikdienas praksēs, to uzturošu organizāciju tīklā un arī cilvēku zināšanās – tā ir inerta, un jebkādu izmaiņu ieviešana tajās ir izaicinājums. Šis raksts piedāvā diskusiju par patērētāju uzvedības veicinātām pārmaiņām, aplūkojot trīs pārtikas sagādē svarīgu aspektu – produkta cenas, veselības un vides – potenciālu mainīt pārtikas sistēmas.
Cena VS Veselība VS Vide
Pētījumi, runājot par aspektiem, kuri tuvākajos gados nozīmīgi ietekmēs Eiropas pārtikas sagādes organizāciju, atkal un atkal atsaucās uz digitalizāciju, klimata pārmaiņām, demogrāfiskajiem procesiem, makropolitiskajām attiecībām un virkni citu procesu.[2] Šie aspekti neapšaubāmi ir svarīgi, tomēr šis raksts izvēlas nedaudz citu veidu, kā uzlūkot pārmaiņas – analizējot trīs pārtikas sistēmas raksturojošu pazīmju potenciālu mainīt, kā pārtikas sistēmas darbojas. Ja mēs gribētu izstrādāt vispārīgu novērtējumu par pārtikas sistēmu pārmaiņām, tad neapšaubāmi būtu nepieciešams aplūkot daudz plašāku aspektu klāstu. Tomēr šajā apskatā koncentrēsimies uz trim iepriekšminētajiem, pamatojot savu izvēli ar to, ka, pirmkārt, šie aspekti ir cieši saistīti ar patērētāju – patērētāja vērtībām, zināšanām un rocību, un, otrkārt, laika gaitā ir skaidri iezīmējusies šo aspektu nozīmība.
