Atvērta vēlēšanu kaste ar biļeteniem. Foto - Zane Bitere, LETA
Vēlēšanu organizēšanas procesā ir vairāki kritiski svarīgi brīži, kuros pieņemtie lēmumi tieši ietekmē to, vai balsošanas diena un balsu skaitīšana ritēs gludi, vai politiski destruktīviem elementiem būs viegli atrast ieganstu vēlēšanu godīguma apšaubīšanai un vai vēlētājs uzticēsies rezultātam.
Diemžēl mūsu atbildīgās amatpersonas šos izšķirīgos brīžus nopūdelēja un sarkanos karogus izvēlējās neredzēt. Aizbildinājums – vispār jau vēlēšanas noritēja labi, aktivitāte augusi, visas balsis saskaitītas, dažas amatpersonas atkāpās - nederēs, jo nākamā gada Saeimas vēlēšanās katru mazāko kļūmi austrumu kaimiņš var izmantot informācijas operācijām un demokrātijas drupināšanai.
Pirmais posms – elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas pasūtījums
Atklātības trūkums par to, kā tapa specifikācija elektroniskajai balsu skaitīšanas sistēmai un kuri uzņēmumi sistēmu izstrādāja, bija šo vēlēšanu pirmais sarkanais karogs. Tikai otrdien VDAA publiski atzina, ka specifikāciju jaunajai sistēmai izstrādāja starptautiska auditorfirma, taču jautājums – kādi tieši uzdevumi doti programmētājiem, palika neatbildēts. Tieši tas, cik tehniski precīzi un Latvijas vēlēšanām piemēroti ir izstrādāti uzdevumi, lielā mērā nosaka digitālo risinājumu efektivitāti.
Ja kļūdas ir uzdevumā, tehnisko problēmu domino efekts ir neizbēgams.
Otrs šajā pirmajā posmā neatbildētais jautājums – uzņēmumi, kuri veica pasūtījumu. Labas pārvaldības prakse iesaka katram vēlētājam dot iespēju pārliecināties par atbildīgo uzņēmumu profesionālo reputāciju, jo tas mudina uzticēties darba rezultātam. Protams, ir tehniskas detaļas, kuru atklāšana būtu pretēja valsts drošības interesēm un programmētājus vārdā un uzvārdā nosaukt nevajag, taču tajā pat laikā vēlētājam (tātad - nodokļu maksātājam) ir tiesības uz skaidrību pamata jautājumos.
Otrais posms – elektroniskās balsu skaitīšanas stresa tests
Šajā posmā ir trīs vienlīdz svarīgi elementi, nevienu no kuriem CVK un VDAA neņēma vērā. Vispirms – pats tehniskās pārslodzes jeb stresa tests. Tas nozīmē - ir par maz pārliecināties, ka iegādātie skeneri un izstrādātā programmatūra darbojas normālos apstākļos. Ziņu sižetos varēja labi redzēt, kā žurnālisti veiksmīgi ieskanē vienu biļetenu, sistēma saskaita plusus un mīnusus, visas iesaistītās amatpersonas “aplaudē”. Taču ar to nepietiek.
Kvalitatīvs stresa tests nozīmē apzinātu sistēmas pārslodzi, kuras laikā tiek noteikts – cik vēlēšanu iecirkņi var veikt pilno skenēšanu vienlaikus, kā skeneri reaģē uz daudzu biļetenu locījumiem, kas notiek, ja nosvārstās interneta signāls, un visbeidzot, kā sistēma reaģē uz ārēju ielaušanos, sabotāžu.
Turklāt svarīgi, veicot šo testu, ievērot caurspīdīguma un labas reputācijas principus. Praktiski tas nozīmē – testu bija jāpasūta vai nu akadēmiskajai videi (piemēram, RTU vai LU), vai arī neatkarīgiem IT ekspertiem ar pielaidi valsts noslēpumam. Kāpēc? Gluži vienkārši, lai bezkaislīgi izķertu visus iespējamos tehniskos īssavienojumus un lai to darītu cilvēki vai organizācija, kuras profesionālajai integritātei nozare un plašāka sabiedrība uzticētos.
Visbeidzot, lai nostiprinātu vēlētāju uzticību elektroniskajai balsu skaitīšanas sistēmai, šā testa uzdevumi un secinājumi ir jāpublisko. Tas ne vien dotu iespēju katram vēlētājam pārliecināties, cik kvalitatīvi izstrādātas jaunās elektroniskās sistēmas, bet arī izslēgtu situāciju, kāda publiskā telpā veidojas tagad, kad amatpersonas atbildību par kļūdām kā futbola bumbu piespēlē viena otrai. Jā, tas ir gan ministres, gan Valsts kancelejas vadītāja, gan visu CVK locekļu pienākums prasīt šādu testu, publiski par to runāt un publiski vērtēt sistēmas gatavību krietni pirms vēlēšanu dienas. Ja ir taisnība, ka jaunā sistēma tika “nodota ekspluatācijā” tikai 6.jūnijā, tā, mazākais, ir bezatbildība.
Trešais posms – plāns B jeb kad sākt manuālo balsu skaitīšanu
Īsā atbilde – tūlīt pēc tam, kad elektroniskā skaitīšana sāk buksēt. To, kā definēt, ka “sistēma buksē”, ir jāizlemj krietni pirms vēlēšanu nakts. Ideālā gadījumā, balstoties uz stresa testa rezultātiem, CVK kopīgi ar VDAA nolemj, kādi indikatori automātiski “ieslēdz” plānu B, jo vairākas stundas dzīvot cerībā, ka “gan jau aizies”, ir mazākais naivi.
Taču, izlasot CVK Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 49. punktu, ir skaidrs – visi cerēja, ka manuālā skaitīšana būs izņēmums, ne norma. Tāpēc praktisks – soli pa solim - īstenojams plāns attiecībā uz manuālo skaitīšanu drīzāk bija teorētiska konstrukcija, ne praktiski izmēģināts secīgi veicamu darbu saraksts.
To mēs visi, kas skatījās LTV1 vēlēšanu nakts tiešraidi no Rīgas 1.ģimnāzijas vēlēšanu iecirkņa, redzējām “dzīvajā”. Tur augsti profesionāli un pieredzējuši vēlēšanu iecirkņa darbinieki vairāk kā 2300 vēlēšanu biļetenus elektroniskajai skaitīšanai bija jau sagatavojuši pirms pulksten 11 vakarā, taču sistēma nedarbojās, informāciju un skaidru rīkojumu, ko darīt, bija jāgaida gandrīz trīs stundas, bet tad, tiklīdz bija droši iepakoti dokumenti un komisijas darbinieki grasījās doties mājās, sekoja jauns rīkojums - skaitīt manuāli.
Citu vēlēšanu iecirkņu darbinieki publiski stāsta par WhatsApp rindām uz biļetenu skenēšanu (komentāru, cik (nesa)prātīgi no informācijas drošības viedokļa ir veidot šādu saraksti WhatsApp, izlaidīšu), citi sociālajos tīklos rāda naktī saņemtās Excel tabulas, kur ierakstīt plusiņus un mīnusiņus, vēl citi to vienkārši šo sauc par haosu un ņirgāšanos par vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem.
Vēlēšanu standartu leksikā to sauc par neorganizētību un uzticības graušanu.
Un šeit nav svarīgi, kurš tieši – CVK, VDAA vai sistēmas izstrādātājs – kuram ko un cikos naktī pateica. Svarīgākais ir – neviens tā īsti plānam B nebija gatavs. Tikai daži piemēri, Excel failus manuālajai balsu skaitīšanai visiem iecirkņiem bija jāsaņem vēl pirms balsošanas, katram iecirknim bija jāzina, ka piemēram, pēc stundu ilgiem neveiksmīgiem mēģinājumiem saskaitīt elektroniski, jāsāk manuālā skaitīšana, ievērojot četru acu principu, vai arī droši jāiepako materiāli un jāiet mājās. Katrs iecirknis jau iepriekš zina savu “vietu” elektroniskajā skenēšanas rindā, vai arī pie pirmajām problēmām visi “lielie” iecirkņi sāk skaitīt manuāli. Tie ir tikai daži piemēri, kā iespējams precīzi un savlaicīgi katram iecirknim pateikt, kad, kas un kā darāms, jo tāpēc vien, ka CVK un VDAA vadība naktī sazvanīsies vai sūtīs viens otram īsziņas, sistēma darbu neuzsāks un balsis nesaskaitīsies pašas.
Svarīgākais princips – vienmēr būt godīgam pret vēlētāju
Šo vissvarīgāko vēlēšanu integritātes principu atbildīgie izvēlējās ievērot “vieglajā formā”, nevis pēc būtības. Vispirms jau izvairīgās atbildes par jauno sistēmu izveidi, to darbības principiem un izstrādātājiem. Atklāta runa ar skaistām frāzēm tika aizstāta arī posmā pirms vēlēšanām. Piemēram, Valsts kancelejas, CVK un VDAA vadība publiski teica, ka viss ir sagatavots perfekti un tehniskie defekti novērsti. Taču aizmirsa paskaidrot, kādas tieši “tehniskās ķibeles” konstatēja un kas tieši darīts to novēršanai.
Pirms vēlēšanām pieminēja arī plānu B, tā starp citu. Taču komentāri par ķibelēm ar vēlētāju reģistrēšanu 4.jūnija pēcpusdienā un pašas vēlēšanu iecirknī redzētais liecināja, kaut kas īsti ar komunikācijas plānu nav kārtībā. Kā var gadīties, ka CVK runasvīrs medijiem vispirms stāstīja par ārēju apdraudējumu, bet vēlāk izrādās, ka esot bijušas tikai nelielas “tehniskas problēmas, kas atrisinātas”. Kā gadījās, ka balsu skaitīšanas rezultātus no dažiem iecirkņiem paziņo sabiedriskā TV, bet CVK mājaslapa, kur būtu jābūt rezultātiem rāda ERROR?
Bet pats galvenais – kāpēc vēlētājam jau ap pusnakti nevarēja godīgi pateikt – lielākā daļa iecirkņu balsis skaitīs manuāli, jo sistēma vienkārši nevelk. Mums vienkārši pietrūka laika (vai gribas?) to visu kārtīgi notestēt.
Autore ir starptautiskā vēlēšanu un stratēģiskās komunikācijas eksperte