Guna Puce. Publicitātes foto.
Mākslīgais intelekts attīstās neatkarīgi no tā, vai to gribam. Toties mēs varam izvēlēties, kas būsim šajā procesā: pasīvi vērotāji, gudri progresa patērētāji vai inovatori, kuri šo progresu būvē. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību notiek arī sabiedrības evolūcija, mainoties tam, cik gatavi un prasmīgi esam izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Mazināt plaisu starp tehnoloģisko revolūciju un sociālo evolūciju ir liels globāls izaicinājums, jo lietotāji adaptējas lēnāk, nekā inovatori traucas uz priekšu. To savās interesēs izmanto arī tie, kuru nolūki nav paši godprātīgākie, un no tā jābaidās daudz vairāk nekā no automatizācijas, kas joprojām ir daudzu darba tirgus dalībnieku bubulis.
2026. gada Cybernews pētījumā par mākslīgā intelekta pieņemšanu Latvija ierindota 4. vietā pasaulē pēc proporcionāli iedzīvotāju daudzumam lejuplādēto mākslīgā intelekta lietotņu skaita. Tas ir jaudīgs rezultāts, taču vienlaikus paliek atvērts jautājums, kādas ir mūsu sabiedrības attiecības ar mākslīgo intelektu. Šis rādītājs liecina, ka Latvijai ir reāls potenciāls pārvērst plašo lietotāju bāzi par konkrētu konkurētspējas priekšrocību, ja izdodas paralēli celt lietošanas kvalitāti un kompetenci.
Parādoties pirmajām automatizācijas iespējām, pastāvēja lielas bažas, ka mākslīgais intelekts cilvēku aizstās un izspiedīs no darba tirgus. Tādas bailes gaisā virmo joprojām, jo ir ļoti daudz nezināmā un neprognozējamā – pat to vidū, kuri šīs tehnoloģijas izstrādā. Tās ir gan individuālas bailes – vai es kā cilvēks spēšu pielāgoties, vai man būs darbs –, gan kolektīvas bailes, ka mākslīgais intelekts neattīstīsies ētiski un nestrādās cilvēka labā. Inovatori baidās nokavēt; publiskais sektors baidās zaudēt kontroli, lai kā Eiropas Savienība censtos regulēt procesus. Kādas būs šodienas lēmumu sekas, rādīs laiks, taču ir skaidrs, ka baidīdamies vien nekur tālu netiksim.
Patiesībā tieši tās valstis un institūcijas, kas iemācīsies mākslīgo intelektu lietot droši un kritiski, nevis to aizliegs vai ignorēs, iegūs reālu priekšrocību globālajā konkurencē. Piesardzība un izaugsme šajā ziņā nav viena otrai pretrunā, bet gan viena otru papildina.
Pāri ir arī pirmais entuziasma vilnis, un aktīvākie uzņēmumi, kas vienmēr iet tehnoloģiju avangardā, ir noslēguši dalību dažādos pilotprojektos. Vērtējot lielākos riskus un ieguvumus darbā ar mākslīgo intelektu, šobrīd ir atvērts jautājums par tā patieso pienesumu – cik reāla un resursietilpīga ir mākslīgā intelekta palīdzība, un vai tā vispār ir vajadzīga? Ir uzprogrammēts liels daudzums visa kā, taču nebūt ne visu cilvēki patiešām lieto.
Mākslīgā intelekta lietošanas prasmes nenoliedzami uzlabojas, taču lietotāju meistarība ne vienmēr nāk pašiem par labu. Tie, kuri ar tehnoloģijām ir uz “tu”, var izdarīt vairāk, bet arī ātrāk izdeg, jo iegūto brīvo laiku izmanto, lai strādātu vēl vairāk. MIT Media Lab pētījums izgaismo satraucošu tendenci: mākslīgā intelekta lietošana pazemina kognitīvās spējas. Cilvēks pēc būtības ir slinks un vienmēr meklē ātrākos un vieglākos ceļus, tāpēc ir superefektīva būtne, kas atrod atjautīgus risinājumus, – piemēram, pajautāt mākslīgajam intelektam. Taču tas var ietekmēt spēju patstāvīgi domāt un pieņemt lēmumus. Starptautisks ekspertu ziņojums International AI Safety Report 2026 min vairākus pētījumus par kognitīvo nodošanu un kritiskās domāšanas riskiem, t. sk. MIT Media Lab un Gerlich (2025) datus. Tieši kritiskās domāšanas pasliktināšanās rada lielus riskus saistībā ar dezinformāciju un dziļviltojumiem, kas ir īpašs risks valsts drošībai pirmsvēlēšanu laikā. Tehnoloģijas ir attīstījušās tik ļoti, ka reizēm pat ekspertiem ir grūti izvērtēt, vai konkrētais materiāls ir dziļviltojums.
Tā gan ir daļa no plašākas problēmas – sabiedrības spējas kopumā atšķirt, kas ir un kas nav uzticama informācija. Līdzīgi kā ar uguni – ar to var pagatavot ēdienu, bet var arī nodedzināt māju. Ļaunprātīgi dziļviltojumi ir liels pārbaudījums kritiskajai domāšanai, informācijas patērēšanas paradumiem un prasmēm pārbaudīt avotus. Daudzi sociālo mediju lietotāji vieglu roku dalās ar nepārbaudītu informāciju, izplata skandalozus, emocionālus materiālus, neiedziļinās redzētajā tālāk par virsrakstu – tā vietā, lai uz mirkli paņemtu pauzi un padomātu, vai tikko redzētais un lasītais tiešām varētu būt patiesība.
Tāpēc vēl vairāk nekā no paša dziļviltojuma jāuzmanās, ko tas ar katru no mums dara. Jābūt gataviem atpazīt naratīvus, kas veicina neuzticēšanos valstij un šķeļ sabiedrību. Nav jau noslēpums, ka pasaulē netrūkst lielu spēlētāju, kuri grib grozīt procesus pēc sava prāta. Mums arī ir viens tāds kaimiņš. Mākslīgā intelekta orķestrētas botu armijas un propagandas interneta vietnes ir tikai daļa no problēmas. Ir specifiski veidi, kā pārliecināt lielo platformu mākslīgā intelekta modeļus par informācijas uzticamību, un to var izmantot dažādiem mērķiem. It īpaši uzdodot jautājumus par politiku vai vēstures interpretāciju, jārēķinās, ka atbilde var būt apzināti veidots naratīvs. Tāpat jāpatur prātā, ka tehnoloģiju attīstītājiem ir savi mērķi, un mēs nevaram būt simtprocentīgi droši, ka tehnoloģija ir neitrāla, tāpēc ir ļoti svarīga Eiropas Savienības digitālā suverenitāte, lai Eiropas valstis nebūtu atkarīgas no lielo korporāciju tehnoloģiju risinājumiem. Un, pirms balsot vēlēšanās, labāk tomēr paļauties pašam uz savu galvu nekā uz mākslīgā intelekta ieteikumiem.
Par to runāsim arī Sarunu festivālā LAMPA 10. un 11. jūlijā Cēsīs, kur mūsu fokuss būs dažādi ar mākslīgo intelektu saistīti riska un iespēju aspekti, Latvijas sasniegumi šajā jomā un praktiska darbošanās, lai katrs pats var izmēģināt spēkus gudrā komunikācijā ar mākslīgo intelektu.
Domājot par to, ko mākslīgā intelekta jomā gribam sasniegt, lai nebūtu tikai jābaidās, vispirms ir jāpārvirza fokuss: mums ir nevis jāievieš mākslīgais intelekts, bet jāizlemj, ko gribam atrisināt, un tad jādomā, vai un kā mākslīgais intelekts var palīdzēt. Mākslīgā intelekta centrs (MIC) izveidots, lai, apvienojot pētnieku, uzņēmēju un valsts resursus, veicinātu Latvijas konkurētspēju ar mākslīgā intelekta radītajām iespējām. Mūsu uzdevumi ir apzināt un izvērtēt riskus, saskatīt iespējas un radīt drošu vietu inovācijām, kopā domājot, kā tikt līdz tirgum. Latvijai noteikti ir, ko piedāvāt pasaulei mākslīgā intelekta jomā. Jau šobrīd MIC Smilškastē briest trīs projekti, kur uzraugošās iestādes, uzņēmēji un eksperti kopā attīsta pirmsskolas izglītības, medicīnas un lēmumu automatizācijas risinājumus. Šī sadarbības forma ir tieši tas mehānisms, kā piesardzīga, atbildīga pieeja pārtop ātrākā un drošākā ceļā uz tirgu. Latvijai šeit ir iespēja virzīties straujāk par valstīm, kurām šādas sadarbības struktūras vēl nav. Mēs daudz mācāmies no citu valstu pieredzes, kur darbojas līdzīgas smilškastes un mākslīgā intelekta pētniecības centri, kas pēta tā ietekmi uz sabiedrību. Pieredze un sadarbība ir obligāti priekšnosacījumi, jo mākslīgais intelekts ir globāla tēma un vienatnē milzīgus panākumus, visticamāk, nevarēsim gūt.
Jebkura tehnoloģija jālieto saprātīgi, lai cilvēks lietotu tehnoloģiju, nevis tehnoloģija – cilvēku. Riski pastāv, tie ir jāapzinās un jāmācās ar tiem strādāt, bet nevajag sastingt bailēs; vajag atrast veidus, kā iet līdzi progresam un veidot to. Latvijai šajā progresā ir konkrēts mērķis – stiprināt latviešu valodas un kultūras klātbūtni mākslīgā intelekta sistēmās, celt valsts pārvaldes un mazo un vidējo uzņēmumu produktivitāti un nodrošināt, ka šī izaugsme nāk par labu ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Autore ir Mākslīgā intelekta centra direktore.
