Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubilejas pieņemšanā Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēde Kristīne Saulīte (no kreisās), Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, laikraksta ‘’Latvietis“ galvenais redaktors Gunārs Nāgels. Foto no G.Nāgela albuma.
Kas ir latviešu biedrība, un kam tāda ir vajadzīga? Šāds jautājums nāca prātā pagājušajā sestdienā, kad piedalījos Rīgas Latviešu biedrības varenajās 150 gadu svinībās. Kāpēc tieši latviešu biedrība?
Uzaugot trimdā Austrālijā, bija pats par sevi saprotams, ka katrā pilsētā, kur mīt latvieši, ir arī sava latviešu biedrība. Dzīvojot starp austrāliešiem, tā deva iespēja uzturēties latviešu sabiedrībā un piekopt dažādus vaļaspriekus kopā ar tautiešiem.
Dažas latviešu biedrības Austrālijā bija ar plašāku vērienu, citas – ar šaurāku. Sidnejas Latviešu biedrībai pieder nams, biedrības paspārnē ir skolas, Senioru saietu grupa, kori, tautas deju kopa, teātra ansamblis utt. Toties Melburnas Latviešu biedrībai nepieder Latviešu nams. Biedrībai ir pamatskola, bet ne vidusskola, bija koris, nav ne tautas deju kopas, ne teātra ansambļa. Tās darbojas ārpus biedrības.
