Ritvars Macieša. Publicitātes foto.
Izteikta jutība pret cenām – tā vienā teikumā var raksturot to, kas pašreiz notiek Latvijas sabiedrībā, kur gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka meklē akcijas un atlaides, savukārt trešdaļa izvēlas lētākus produktus. Šķiet loģiski, ka nevēlamies tērēt naudu par to, ko var iegādāties par zemākām cenām, taču pastāv risks, ka izdevīguma dēļ, samazinām savus kvalitātes standartus.
Ik dienu strādājot mārketinga jomā, jāsecina, ka cenas un kvalitātes attiecība vienmēr bijis izpētes objekts. Taču situāciju saspringtu rada nenoteiktības stāvoklis, kurā gan mēs, gan pārējā pasaule atrodas. Vispirms bija Covid-19 pandēmija, kad apstājās loģistikas ķēdes. Pēc tam pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Savukārt šajā pavasarī vēl arī krīze Irānā. Visi notikumi tieši ietekmē izmaksas, jo pēdējos gados esam izdzīvojuši gan energoresursu cenu krīzi, kas atsaucās uz pilnīgi visām precēm un pakalpojumiem. Savukārt tagad degvielas kļuvusi krietni dārgāka, tādējādi atkal ir tieša ietekme uz loģistiku un to, cik maksājam par sev nepieciešamo veikalos.
Lai izprastu patērētāju uzvedību, veicām iedzīvotāju aptauju*. Pirmkārt, vaicājām, kā pēdējā gada laikā cilvēki mainījuši savus iepirkšanās paradumus. Gandrīz puse jeb 48% pauda, ka meklē atlaides un akcijas. Savukārt 32% norādīja, ka izvēlas lētākus produktus, bet vēl 28% pauda, ka salīdzina cenas pirms pirkumu veikšanas. Tikai 6% respondentu atzina, ka turpina iegādāties dārgākus un kvalitatīvākus produktus, kas liek secināt, ka cilvēki ļoti monitorē to, cik konkrētās preces un pakalpojumi maksā, lai ietaupītu līdzekļus.
Vaicāti par to, vai cena ir būtisks kritērijs iepērkoties, vairāk nekā puse jeb 65% atbildēja apstiprinoši, savukārt 14% norādīja, ka visbiežāk izvēlas produktus ar viszemāko cenu. Diemžēl, tikai 2% respondentu cena nav noteicošā, kas signalizē par bīstamu situāciju – Latvijas iedzīvotājiem ir problēmas ar pirktspēju, jo cena prevalē pār kvalitāti. Kamēr šāda pieeja šķiet pieņemama tajās sabiedrības grupās, kurām ir zemi ienākumi, aptauja liecina, ka arī vidējais slānis saskaras ar problēmām, veicot ikdienas pirkumus.
Un tagad nedaudz par to, kā reklāma sadzīvo ar mūsu izvēlēm. Divas trešdaļas respondentu jeb 66% apgalvoja, ka reklāma viņu izvēli ietekmē maz vai nemaz, turpretim 10% pauda, ka reklāmai ir būtiska ietekme. Katrs piektais jeb 20% sacīja, ka reklāmas ietekme atkarīga no preču vai pakalpojumu kategorijas, atzīstot, ka tās ir vairāk kā “papildu faktors”, nevis galvenais izvēles noteicējs. Ko no tā var secināt uzņēmēji? To, ka trešdaļai iedzīvotāju reklāma palīdz pieņemt lēmumus par labu vienai vai citai precei, tādējādi ieguldījumi mārketingā vēl arvien ir būtisks instruments tam, lai pārdošanas process izdotos, neskatoties uz to, kas notiek pasaulē un ģeopolitikā.
Vēl arvien digitālie kanāli ir tie, kas visefektīvāk ietekmē auditorijas izvēles. Aptaujā noskaidrojām, ka 37% respondentu kā ietekmējošu uztver reklāmu sociālajos tīklos, kam seko televīzija ar 19% un platformas internetā ar 18%. Nav noslēpums, ka drukātos medijos reklāmas izvēlas arvien retāk, jo patlaban tikai nišas žurnāli vai laikraksti vēl arvien ir pieprasīti. Taču aicinu ikvienu uzņēmumu, pirms ķerties klāt reklāmas kanālu izvēlei, vispirms veikt mājas darbu un saprast, kāds ir “mans pircējs” jeb mērķauditorija, cik lielu budžetu ieplānots tērēt un tad kopā ar profesionāļiem top stratēģija, kā patērētāji visērtāk sasniegt. Nereti kompānijas “iztērējas” uz tukšiem klikšķiem, tā vietā, lai organizētu sistemātisku pieeju un veicinātu pārdošanu.
Lai gan varētu šķist, ka reklāma mūsu ikdienu būtiski neietekmē, patiesībā tā ir ļoti svarīgs instruments mūsu izvēlēs, kas īpaši attiecas uz atlaidēm un akcijām. Jo kā gan citādi cilvēki par tām uzzinātu?
*iedzīvotāju aptauju pēc “Frank” pasūtījuma veica “DMS Analytics” 2026.gada aprīlī, kur piedalījās 500 respondentu vecumā līdz 74 gadiem.
Autors ir mārketinga aģentūras Frank vadošais partneris.
