Irēna Kucina. Publicitātes foto.
No 2026. gada 1. marta Latvijā darbojas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols. Kopš tā spēkā stāšanās 2018. gada 1. augustā tam pašlaik pievienojušās 26 Eiropas Padomes dalībvalstis. Protokols paredz iespēju valstu augstākā līmeņa tiesām lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu par konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju un piemērošanu.
Latvijas gadījumā tās ir Satversmes tiesa un Augstākā tiesa, kuru rokās nu ir jauns procesuāls līdzeklis, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu sarežģītā tiesiskā situācijā piemērojamās Cilvēktiesību konvencijas normas iztulkošanas redzējumu, tādējādi uzlabojot ikviena iedzīvotāja pamattiesību aizsardzības līmeni.
Konvencijas 16. protokols nav tikai teorētisks instruments – ar tā palīdzību radīts paredzams sadarbības mehānisms starp nacionālajām augstākā līmeņa tiesām un Strasbūras tiesu. Piemēram, Beļģijas Valsts padome vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai noskaidrotu, kādos apstākļos personai var liegt atļauju strādāt par apsargu, ja drošības iestādes personu saista ar radikālu reliģisku ideoloģiju, un kādas pamattiesību garantijas šādā situācijā ir obligātas. Armēnijas lūgumi skāra jautājumus par krimināltiesību normu kvalitāti un noilguma pieļaujamību spīdzināšanas lietās. Savukārt Francijas jautājumi aizveda līdz bioētikas un ģimenes tiesību kodolam – par ārvalstīs surogācijas ceļā dzimuša bērna un “iecerētās mātes” tiesiskās saiknes atzīšanu. Lietuva izmantoja 16. protokolu, lai precizētu cilvēktiesību standartus, kas saistīti ar impīčmenta procesa sekām, bet Somija – cilvēktiesiski jutīgā jautājumā par pilngadīgas personas adopciju.
Konsultatīvajā atzinumā ietvertie secinājumi dos konceptuālu ieskatu un vadlīnijas konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību piemērošanai strīdīgos un iepriekš nerisinātos jautājumos, taču tie nebūs juridiski saistoši, tādējādi respektējot nacionālo tiesu neatkarību. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosaka arī robežas – ne katrs lūgums tiek pieņemts izskatīšanai, it īpaši, ja tie nesasniedz “principiālas nozīmes” slieksni. To, ka 16. protokols paredzēts būtisku jautājumu risināšanai, apliecina salīdzinoši nelielais līdzšinējo pieprasījumu skaits – kopš protokola spēkā stāšanās tikai deviņu dalībvalstu tiesas ir izmantojušas iespēju lūgt konsultatīvo atzinumu. Armēnijas, Francijas, Rumānijas un Ukrainas tiesas lūgušas divus atzinumus, savukārt Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas un Somijas kolēģi iesnieguši pa vienam lūgumam. Tātad kopumā līdz šim iesniegti 13 lūgumi, no kuriem četri noraidīti, septiņos gadījumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa sniegusi konsultatīvos atzinumus, bet divi lūgumi joprojām tiek izskatīti.
Tieši šajā praksē atklājas 16. protokola patiesā vērtība: tas ļauj sarežģītākos cilvēktiesību jautājumus risināt vēl pirms sprieduma pieņemšanas nacionālajā līmenī, padarot dialogu par preventīvu konstitucionālās telpas drošības mehānismu. Tomēr tā nav vieglākā risinājuma izvēle un sava veida “apvedceļa uz Strasbūru” meklēšana – Eiropas Cilvēktiesību tiesa konsultatīvajos atzinumos neizšķir nacionālo strīdu pēc būtības, bet skaidro pamattiesību ietvaru un to interpretācijas kritērijus.
Ņemot vērā minēto, nav pamata nedz bažām par “lietu plūdiem” šā mehānisma ietvaros, nedz tam, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas “klātbūtne” valsts augstāko tiesu varas institūciju ikdienas darbā varētu kļūt pārāk izteikta. Tieši pretēji – 16. protokola iedarbināšana ir iespēja vēl skaidrāk Eiropas līmenī izcelt Latvijas īpašo vēsturisko situāciju, ģeopolitisko kontekstu un skatījumu uz aktuālajiem izaicinājumiem. Atzinuma pieprasīšana ir nozīmīgs instruments tiesu sadarbības stiprināšanai un augsta pamattiesību aizsardzības līmeņa nodrošināšanai visā Eiropā. Sniedzot Satversmes tiesas un uzklausot Strasbūras tiesas vērtējumu par būtiskiem Cilvēktiesību konvencijā garantēto tiesību jautājumiem, Latvijas tiesiskā sistēma kļūs ievērojami ilgtspējīgāka.
Lai saskaņotu nacionālos likumus ar 16. protokolu, 2026. gada 18. februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi, kuros līdzās citiem procesuālajiem uzlabojumiem normatīvi nostiprināts dialogs ar starptautiskajām tiesām, tostarp noteikta kārtība, kādā Satversmes tiesai ir tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo atzinumu par principiāliem konvencijas interpretācijas jautājumiem. Tas nodrošinās plašākas iespējas tiesvedību ietvaros visaugstākajā kvalitātē aizsargāt ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesības.
Autore ir Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
