Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieauguma temps pēc izlīdzinātiem datiem sasniedzis vairāk nekā piecu gadu ilga perioda maksimumu (2. ceturksnī salīdzināmās cenās tas bija 4.8%).
Šāds izaugsmes temps pats par sevi ir visai raksturīgs valstij, kurā ienākumu līmenis ievērojami atšķiras no reģiona vidējā, piemēram, Eiropas Savienības (ES). Turklāt tas ir arī loģisks, ja ņemam vērā, ka izaugsme notiek no samērā zemas bāzes. Tāpat šis temps ir visai tālu no savulaik straujās izaugsmes periodā piedzīvotā. Tomēr vienlaicīgi izaugsmes paātrināšanās nes līdzi vairākus nozīmīgus signālus ekonomiskās politikas veidotājiem.
No vienas puses, izaugsmes paātrinājums vērtējams kā cikliskā atkopšanās no iepriekšējos gados vērotās zemās izaugsmes, ko nosaka gan ārējā, gan iekšējā pieprasījuma nostiprināšanās. Svarīga loma ir ārējai ekonomiskajai videi, kas uzlabojusies un sekmējusi eksportu. Arī ES fondu līdzekļu apguves problēmas, kas pērn uzturēja zemu investīciju līmeni, šobrīd lielā mērā ir novērstas. Tādējādi sekmīgi attīstās vairākas nozares, tostarp būvniecība, kuru pozitīvi ietekmē arī ar ES fondiem nesaistīti projekti.
