Ilustratīvs attēls
Vēsturē ir daudz stāstu par augstām “izmaksām”, slogu sabiedrībai un uzņēmumiem, kas izrādās lieliska investīcija un ekonomiskais dzinējs vairākus gadu desmitus. Piemēram, ASV Māršala plāns Otrā pasaules kara beigās. Māršala plāns bija nosaukts prezidenta Trūmena valsts sekretāra Džordža Māršala vārdā. Tā pamatā bija 12 miljardu ASV dolāru (aptuveni 173 miljardi ASV dolāru 2023. gada ekvivalentā) dotācija Eiropas atjaunošanai. Latvija, būdama Padomju Savienības okupācijā, šajā plānā netika iesaistīta. Māršala plāns bija sagatavots un īstenots brīdī, kad ASV budžeta deficīts sasniedza gandrīz 120%. Plāna kritiķi biedēja ar ilgstošu parāda slogu Amerikas iedzīvotājiem. Rezultāts bija pretējs.
Lielā mērā, pateicoties Māršala plānam, atbalstīto Eiropas valstu ekonomika pieredzēja strauju izaugsmi, kopā ar Ameriku veidojot jaunu, demokrātisku un atvērtu tirgu. Ne tikai Eiropas valstīm, bet arī pašai Amerikai šis plāns radīja augstu atdevi salīdzinoši īsā laikā, visas iesaistītās puses nostiprināja ekonomiku un sabiedrības labklājība strauji pieauga. ASV atmaksāja parādu un tās budžeta deficīts 1970. gadu vidū bija samazinājās līdz aptuveni 30% no IKP. ASV nostiprināja savu pozīciju kā pasaules spēcīgākā ekonomiskā lielvalsts. Pašlaik, 70 gadus vēlāk, atbalstītās valstis ir galvenie ASV tirdzniecības un militārie partneri.
