Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta izdevums "Latviešu valodas gramatika" (2014). Foto: Edijs Pālens, LETA
Projekts “Skola2030” nav radies ārpus telpas un laika; tam ir savs konteksts, kurš ieskicē jaunā satura un pieejas akcentus. No vienas puses, tas turpina jau 90. gados aizsākto izglītības reformu, pievēršoties kompetenču attīstībai, dziļajai/kritiskajai lasīšanai un domāšanai, projektu darbiem un citām inovatīvajām darba formām, no otras puses, tas par mērķi ir izvirzījis šīs aizsāktās lietas ieviest arī plašāk skolu praksē un – vairāk likt akcentus uz caurviju prasmju attīstīšanu, ar kuru palīdzību skolēns mācās gan neatkarīgi un mērķtiecīgi darboties, gan būt saskaņā ar sevi un citiem.
Šie akcenti attiecas arī uz jauno saturu latviešu valodas mācību priekšmetā.
Cikliskums latviešu valodas mācību metodikā
Latviešu valodas mācīšanas metodika pakāpeniski sāka mainīties 90. gados, virzoties no akadēmiskās, gramatiskās pieejas vairāk uz skolēnu vecumposmam (sevišķi pamatskolā) piemērotu pieeju, kas atklāj arī mūsdienu izpratni par to, kas ir valoda.
