Vjačeslavs Kaščejevs.
Ir dabiski gaidīt fanātismu no aicinājuma profesijām, bet nedrīkst likt cilvēkiem justies kā idiotiem
Reizēm jautājums ir vērtīgāks par atbildi. Viens šāds jautājums man palicis atmiņā no studiju gadiem, kad kopā ar sievu bijām sākuši strādāt par informātikas skolotājiem nelielā, bet ambiciozā pamatskolā. Jau pirmajā mēnesī nāca liels pārbaudījums - skolas akreditācija. Ar minimālu pedagoģisko pieredzi un visai miglainu priekšstatu par informātikas mācīšanu mēs sajutāmies kā ūdenī iemesti kaķēni. Spilgti atceros šausmas, kas mani pārņēma, paliekot kabinetā divatā ar vērtētāju - nopelniem bagātu metodiskās apvienības vadītāju. «Klau, nekavēsim laiku. Es gribu uzreiz saprast, ar ko man ir darīšana,» sarunu iesāka vērtētājs. «Skolā strādā tikai divu tipu skolotāji - fanātiķi un idioti. Kas esi tu?»
