Ražas laiks Jelgavas pusē. Foto: Kaspars Nordens, LETA
Eiropas Savienībā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tika ieviesta 1962. gadā. Toreiz tā bija svarīga, lai garantētu pārtikas drošību pēckara Eiropā. Mūsdienās tā ir pārāk dārga (gandrīz 60 miljardu eiro gadā), nav efektīva un degradē vidi. Tās lielākā problēma ir intensīvās lauksaimniecības bagātīga subsidēšana, kas veicina klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudumu, augsnes eroziju un ūdens piesārņojumu.
Lauksaimniecībā izmantojami ir 45% ES teritorijas, un tieši lauku ainavu bioloģiskā daudzveidība strauji sarūk. Tāpēc starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International, ko Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), aicina lēmējvaru aizstāt līdzšinējo KLP ar jaunu Eiropas Pārtikas un zemes izmantošanas politiku, kas būtu moderna un atbilstu ANO nospraustajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
