Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.
Atzīmes nav salīdzināmas
Manai meitai pirmā semestra liecībā latviešu valodā bija vērtējums 5 (viduvēji), angļu valodā - 7 (labi), krievu valodā - 4 (gandrīz viduvēji). Vai meita angļu valodu zina labāk par pārējām abām? Protams, nē. Es labi apzinos, ka tas ir vidējais vērtējums par dažādiem uzdevumiem (ne vienmēr pārbaudes darbiem) semestra laikā. Un es zinu, ka šīs atzīmes nekādā veidā nav salīdzināmas un tikai nosacīti atspoguļo manas meitas zināšanas, prasmes un kompetenci (lietpratību). Diemžēl arī semestra ietvaros katrā mācību priekšmetā saņemtās atzīmes nav salīdzināmas, jo ne visi ar atzīmi vērtētie uzdevumi ir līdzvērtīgi pārbaudes darbiem, tomēr tiek rēķināti kopā.
