Ilustratīvs attēls
Studējot Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē, studentiem uz jautājumu, kas ir elektrība, bija gatava atbilde, kas minēta virsrakstā. Arī tagad tā ir aktualitāte, tikai citā kontekstā. Cik tad īsti maksā elektrība? Mums tīklu pārvaldītāji cenšas iestāstīt un pamatot, ka elektrības cena, ko maksā mājsaimniecības, iestādes un komercsabiedrības, ir par zemu. Tai jāmaksā vairākas reizes dārgāk. Kas tad ir noticis, ka nevar patērētājiem piegādāt šo produktu par līdzšinējām cenām?
Ražošana. Man ir bijusi iespēja būt daudzos dažāda profila elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāvji ne bez lepnuma stāstīja par zemo pašizmaksu, kas svārstījās no 0,5 līdz 2,5 centiem par kilovatstundu. Tad ir jautājums - kas radījis un ar kādu nolūku tādu elektroenerģijas pārdošanas biržas sistēmu, kurā patērētājam atsevišķās stundās par vienu KWh jāmaksā 400 centi un būšot vēl vairāk līdz pat 500? Pat Eiropas Savienības galvenie lēmēji bija spiesti iejaukties un noteikt biržām griestus, ka prasīt vairāk par 400 centiem/KWh nebūtu smuki. Objektīva pamata šādām cenām nav nekāda. Tikai vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk. Vietā atcerēties kāda ekonomikas klasiķa rakstīto par kapitālisma plēsīgo dabu, “kur var gūt 500% peļņu, neviens noziegums nav svešs”.
