Ilustratīvs attēls
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
1912. gadā ģeologs amatieris Čārlzs Dosons apgalvoja, ka netālu no savas dzīvesvietas Anglijā (cik neticami un cik ērti!) ir atradis “trūkstošo posmu” starp pērtiķiem un cilvēkiem jeb Piltdovnas galvaskausu. Tas bija sensacionāls atklājums, kas aizrāva elpu gan žurnālistiem, gan speciālistiem visā pasaulē līdz brīdim, kad 1949. gadā, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, tika pierādīta Čārlza apzinātā krāpšana. Galvaskauss un žokļa fragmenti piederēja dažādām sugām, bet zobi bija izkalti tā, lai atgādinātu cilvēka zobus.
