Foto: Ieva Čīka, LETA
Laiki, kad importa preces bija nenovērtējams dārgums, sen ir garām: mūsdienās daudz lielāku vērtību atkal piešķiram vietējam ražojumam. Sevišķi tas vērojams pārtikas nozarē, kur svaigāks, veselīgāks, garšīgāks produkts sekmīgi konkurē ar tādu, kam ilgāks derīguma termiņš. Vienlaikus nav noliedzams vēl viens būtisks aspekts – pērkot vietējo, arī nauda paliek vietējā apritē. Var diskutēt par to, cik šaurā vai plašā areālā jūtamies kā vietējie, attiecīgi – kas īsti ir vietējie produkti. Tomēr Latvijas ekonomikai, sevišķi skaudrajos Covid-19 apstākļos, ir vajadzīgs gan jūsu kaimiņa mājražotāja, gan liela Latvijas uzņēmuma pienesums, un te būtiska loma ir arī pircēju izdarītajām izvēlēm.
Lai noteiktu, kā ekonomiku ietekmē vietējo pārtikas produktu patēriņš, vispirms jāvienojas, ko saprotam ar vietējiem produktiem. L’Observatoire Cetelem pētījums, kurā piedalījās 17 valstu iedzīvotāji, parāda: vidēji 64% eiropiešu uzskata, ka vietējā produkta izcelsme meklējama reģionā, kur viņi dzīvo (apkaimē, novadā, federālajā zemē), kamēr 31% aptaujāto vietējais ir tas pats, kas nacionāls (tātad “ražots Latvijā” ir pietiekami vietējs). Tikai 5% par vietējiem uzskata visus Eiropā ražotos produktus. Turklāt šīs proporcijas variē valstu ietvaros – jo tālāk uz austrumiem, jo biežāk cilvēki par vietējo produktu uzskata to, kas ražots valstī, neizceļot tuvāko reģionu vai apkaimi. Latvijā šādu pētījumu trūkst, taču varētu vienoties, ka mēs runājam par Latvijā ražotiem produktiem.
