Ilustratīvs attēls
Gaidītā atkopšanās ekonomikā pienāca negaidīti ātri. Lai gan vairāki sektori joprojām dzīvo krīzes režīmā, Latvijas ekonomika kopumā jau gada otrajā ceturksnī pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Arī mūsu partnervalstīs atkopšanās ir spēcīga. Lai gan riski par vīrusa atkārtotiem viļņiem saglabājas, īpaši Latvijā, kur vakcinācijas aptvere ir ārkārtīgi zema, ekonomikas pielāgojušās un jaunu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu gada nogalē negaidām. Atkopšanās straujums liek pārskatīt šā gada Latvijas IKP prognozi uz augšu - līdz 4%. Nākamgad augsim vēl nedaudz ātrāk – par 5%, bet 2023. gadā temps nedaudz atslābs, taču izaugsme saglabāsies krietni virs potenciālās un sasniegs 3,5%.
Pasaules ekonomika aug, bet ne bez traucēkļiem
Šīs vasaras laikā visu Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomiku IKP jau pakāpies virs 2019. gada nogales lasījuma. Lai gan eirozona joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, pozitīvie pārsteigumi gandrīz visās Eiropas valstīs likuši pārskatīt prognozes šim gadam uz optimistiskākām. Taču gan Eiropas, gan pasaules straujāku izaugsmi kavē un kavēs pudeles kakli piedāvājuma pusē – dažādu komponenšu trūkums, gari piegāžu laiki un augstas cenas. Piegāžu ķēžu traucējumus vēl pastiprina vīrusa uzliesmojumi attīstības valstīs, piemēram, Ķīnā, kur slēgtās Guangdong provinces ostas un rūpnīcas ietekmē ne tikai Ķīnas eksporta rādītājus, bet visas pasaules tirdzniecību. Vakcinācijas aptvere Eiropā, īpaši Ziemeļvalstīs, ir plaša, kas liek domāt, ka vīrusa uzliesmojumi rudenī un ziemā ekonomikas būtiski neietekmēs. Atsevišķi, iespējams – lokāli, ierobežojošie pasākumi gan visdrīzāk būs, un tie vēl vairāk attālinās tieši skarto nozaru atgūšanos.
