Rīgas 810.gadskārta ir laba izdevība sarīkot dziesmu svētkus, kuros virsdiriģenti viegli pārvērš dārdošos simbolos lietas, par ko reālajā dzīvē mēs strīdētos
Pirms dažiem gadu desmitiem trimdas dzejnieks Gunars Saliņš rakstīja: «Dziedi - dziedi tā, ka zvaigznes spiežas pie rūtīm, un saule un mēness, un vecāsmātes no zvaigznēm un vecietēvi.» Un tajā pašā laikā Padomju Latvijā Imants Ziedonis rakstīja: «Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai.»
Un latvieši dziedāt nudien nav skubināmi - viss šis gads ir pagājis vienā dziedāšanā. Nepaguvām vēl attapties no Maestro apaļās jubilejas apdziedāšanas, kad klāt jau ImKas apaļā jubileja. Nebijām vēl pārsāpējuši dziļās sēras par Latvijas pārstāvju zemo vietu Eirovīzijā, kad mūsu prātus pārņēma Jaunais vilnis ar spožajām, fonogrammas pavadījumā mutes plātošajām Krievijas VIP zvaigznēm.
