Militārais vēsturnieks Karolis Zikars un "Rail Baltica" būvlaukums Lietuvā. Foto - no personīgā arhīva un LTG grupa
Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un Rail Baltica projekts sākotnēji tika vairāk saistīti ar ātrāku ceļošanu uz ārzemēm vai ērtu pārvietošanos starp pilsētām. Taču dzelzceļam ir daudz lielāka nozīme – īpaši šodienas apstākļos.
Lietuvā dzelzceļa sliežu platums tiek mainīts jau piekto reizi, un katru reizi šo maiņu ir noteikuši kara apstākļi. Militārais vēsturnieks Karolis Zikars (Karolis Zikaras) uzsver – mūsdienās dzelzceļš ir svarīgāks nekā jebkad iepriekš, ne tikai ekonomikas, bet arī valsts drošības kontekstā.
Dzelzceļš var noteikt kara iznākumu
Skatoties uz dzelzceļa attīstības vēsturi, redzams, ka pirmās dzelzceļa līnijas pasaulē tika būvētas kravu pārvadājumiem, tikai pēc tam – pasažieriem. Taču jau 19. gadsimta sākumā dzelzceļš kļuva arī par militārās loģistikas mugurkaulu.
Zikars skaidro, ka Pirmais pasaules karš atspoguļo, kā sabiedrības modernizācija mainīja kara būtību. Ja feodālajā laikmetā karā cīnījās valdnieks pret valdnieku, tad Pirmajā pasaules karā karoja veselas tautas – un miljoniem karavīru bija jānogādā frontē pēc iespējas ātrāk.
19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajā pusē dzelzceļš bija izšķirīgi svarīgs armijas pārvietošanai. Kā citādi pārvietot kājniekus? Vai nu kājām, vai ar vilcienu. Tas, kurš spēj karavīrus pārvietot ātrāk, iegūst priekšrocību. Armijai jānodrošina pārtika, munīcija, artilērija – un tas viss iespējams tikai ar attīstītu infrastruktūru. Zikars norāda: "Pat vismodernākā armija ir bezspēcīga, ja to nevar ātri aktivizēt un apgādāt."
Beidzot top infrastruktūra mūsu vajadzībām
Lielākā daļa Lietuvas dzelzceļa sistēmas ir mantota no cariskās Krievijas. 19. gadsimtā Krievijas impērija nolēma būvēt platāka sliežu platuma dzelzceļu nekā Eiropā – ar stratēģisku mērķi: ja ienaidnieks iebruktu, viņš nevarētu izmantot vietējo dzelzceļa infrastruktūru.
Pirmā pasaules kara laikā Vācijas armija ieņēma visu tagadējo Lietuvas teritoriju un pārveidoja dzelzceļu atbilstoši Eiropas standartam (1435 mm). Starpkaru periodā neatkarīgā Lietuva arī izmantoja Eiropas sliežu platumu.
Pēc 1940. gada padomju okupācijas sistēma atkal tika pielāgota Krievijas standartam. Zikars atgādina, ka šī infrastruktūra tika veidota Krievijas impērijas vajadzībām – Ukrainas graudu transportēšanai uz Latvijas ostām vai Krievijas elites ceļošanai uz Eiropu.
Mūsdienās 93% Lietuvas dzelzceļa tīkla (kopā 3462 km) joprojām ir platā sliežu platuma. Tikai 7% ir ar Eiropas standartu. Tikai tagad – ar Rail Baltica ieviešanu – tiek veidota infrastruktūra, kas kalpos Lietuvas ekonomiskajām un drošības vajadzībām.
FREE Rail – ceļā uz neatkarību no Austrumiem
LTG grupa ir uzsākusi arī stratēģisko programmu FREE Rail, kuras mērķis ir gan fiziska, gan digitāla Lietuvas un Baltijas valstu integrācija Eiropas transporta tīklā.
Detalizēta analīze atklāja, ka gandrīz 60% Lietuvas dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā izmantoto komponentu nāk no Krievijas un Baltkrievijas, tai skaitā arī rezerves daļas. FREE Rail identificēja alternatīvus piegādātājus draudzīgās valstīs un plāno izveidot drošu, ES standartiem atbilstošu datu apmaiņas sistēmu.
Dzelzceļš – kara loģistikas mugurkauls arī šodien
Krievijā dzelzceļš joprojām ir būtiska militārās loģistikas daļa. To pierādīja gan Krimas aneksija, gan iebrukums Ukrainā. Vai būvniecības darbi pie dzelzceļa var liecināt par tuvojošos militāru uzbrukumu? Zikars atbild: "Krievija vispirms nodrošina dzelzceļa līniju un mezglu kontroli, lai garantētu karaspēka pārvietošanu."
Līdz ar to arī mums jābūt gataviem – jāmaina dzelzceļa standarts, lai ienaidniekiem to padarītu neizmantojamu, vienlaikus stiprinot mūsu spējas nodrošināt militāro mobilitāti. Tās ir divas stratēģiski svarīgas prioritātes.
Lai gan tanki spēj pārvietoties paši, tie nav paredzēti simtiem kilometru garam braucienam. Smagās tehnikas transportēšana joprojām visefektīvāk notiek pa dzelzceļu. Tāpēc dzelzceļš saglabā savu nozīmi kā loģistikas ass.
Laiks pārvērtēt stratēģiju
Vērtējot esošo dzelzceļa infrastruktūru, Zikars norāda, ka Lietuva kā tranzītvalsts beidzot var stratēģiski pārveidot mantoto sistēmu.
Dzelzceļš ietekmē arī pilsētu attīstību – daudzas apdzīvotas vietas ir radušās tikai tādēļ, ka caur tām tika izbūvēta dzelzceļa līnija.
"Tagad ir īstais brīdis pārvērtēt mūsu dzelzceļa loģiku: vai maršrutam no Kauņas uz Klaipēdu patiešām jāiet caur Šauļiem? Vai Klaipēda nevarētu būt tieši savienota ar Rail Baltica līniju? Ir laiks pārstāt skatīties uz Maskavu un Minsku – un sākt domāt par savas sabiedrības, biznesa un aizsardzības vajadzībām – Kauņu, Viļņu un Klaipēdu," uzsver vēsturnieks.
Pašlaik notiek Lietuvas dzelzceļa infrastruktūras izpēte, kuras mērķis ir definēt skaidru un ilgtermiņa attīstības redzējumu, pārejot uz Eiropas standartu. Šis ir vēsturiski nozīmīgs solis – izveidot Lietuvai optimālu un ekonomiski pamatotu dzelzceļa tīklu ar nākotnes perspektīvu.
Zikars atgādina, ka arī starpkaru Lietuvā tika veikti mēģinājumi pielāgot cariskās Krievijas mantojumu nacionālajām vajadzībām, taču tie bija salīdzinoši nelieli projekti.
"Rail Baltica ir pirmais plaša mēroga dzelzceļa projekts, kas tiek būvēts mūsu pašu vajadzībām – transportam, aizsardzībai, ekonomikai un stratēģiskiem mērķiem," uzsver Zikars. Tagad ir unikāla iespēja ne tikai modernizēt infrastruktūru, bet arī būtiski mainīt valsts attieksmi – dzelzceļš jāuztver kā valsts asinsrite. Rail Baltica ir tikai pirmais solis pretī pilnībā Eiropas standartiem atbilstošai infrastruktūrai.
