Cīņa par nākotnes ekonomiku sākas ar prātiem, nevis resursiem

Es uzskatu, ka ārvalstu studenti šobrīd ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šajā jaunajā ģeopolitiskajā spēlē. Viņi nav tikai studiju maksas maksātāji vai jaunieši ar mugursomām lidostās. Viņi ir nākotnes inženieri, ārsti, programmētāji, pētnieki, uzņēmēji, nodokļu maksātāji un dažkārt arī nākamie valsts iedzīvotāji. Tāpēc starptautisko studentu studiju vietas, šodien jāskatās nevis kā sausa izglītības statistika, bet kā jauna pasaules iespēju karte.

Ārvalstu students nav klients, kurš samaksā par lekcijām un aizbrauc. Viņš var būt nākotnes nodokļu maksātājs, patentu autors, uzņēmuma dibinātājs vai zinātnes komandas dalībnieks. Valstis, kas to saprata agrāk, šodien jau atrodas soli priekšā.

Mūsdienu pasaulē valstis arvien vairāk konkurē par gudriem, motivētiem un izglītotiem cilvēkiem. Miljoniem jauniešu no Dienvidāzijas, Dienvidaustrumāzijas un Āfrikas augstāko izglītību uztver kā iespēju mainīt savu nākotni. Savukārt valstis un universitātes cenšas šos studentus piesaistīt ar kvalitatīvām studijām, profesionālās izaugsmes iespējām un piekļuvi darba tirgum.

Astoņi miljoni ceļā, kā mainās pasaules studentu karte

Pētījumā “Global Study Abroad Trends 2026” tiek lēsts, ka 2026. gadā pasaulē ārpus savas izcelsmes valsts studēs aptuveni 7,8 līdz 8 miljoni studentu. Tas ir vēsturisks maksimums un apmēram 10 - 12% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šie skaitļi labi parāda, ka augstākā izglītība ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem globālās konkurences laukumiem. Ģimenes investē bērnu nākotnē, savukārt valstis cenšas šo nākotni piesaistīt savai ekonomikai.

Lai saprastu mērogu, pietiek ar vienu salīdzinājumu. 2000. gadā ārvalstīs studēja aptuveni 2,1 miljons studentu, 2023. gadā jau gandrīz 7 miljoni, bet šobrīd pasaule tuvojas 8 miljonu robežai. Prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam starptautisko studentu skaits varētu pārsniegt 10 miljonus. Tā nav īslaicīga tendence, bet ilgtermiņa strukturāla pārmaiņa. Augstākā izglītība kļūst par vienu no galvenajiem sociālās mobilitātes instrumentiem pasaulē.

Vienlaikus strauji aug arī kopējais augstākās izglītības tirgus. Ja 2000. gadā pasaules augstskolās studēja ap 100 miljoniem jauniešu, tad šobrīd to skaits pārsniedz 260 miljonus. Augstākā izglītība no elites privilēģijas kļuvusi par masveida parādību. Ja pirms divdesmit gadiem augstākajā izglītībā bija iesaistīts aptuveni katrs piektais jaunietis pasaulē, tad šobrīd jau gandrīz katrs otrais. Tas nozīmē, ka diploma vērtību arvien vairāk nosaka nevis pats fakts par iegūtu izglītību, bet tās kvalitāte, specializācija un saikne ar darba tirgu.

Šīs pārmaiņas virza augošā vidusšķira Āzijā un Āfrikā, zināšanu ekonomikas attīstība un strauja sociālā mobilitāte. Īpaši būtiska ir sieviešu loma. 2023. gadā pasaules augstskolās uz katriem 100 vīriešiem studēja aptuveni 113 sievietes. Daudzviet pasaulē diploms sievietēm kļūst ne tikai par profesionālās karjeras, bet arī personiskās neatkarības instrumentu. Tas bieži ir drošākais ceļš ārā no nabadzības, ekonomiskas atkarības un sociāli ierobežotām iespējām.

Lielākie starptautisko studentu centri joprojām ir ASV, Apvienotā Karaliste un Kanāda. ASV 2024./2025. akadēmiskajā gadā uzņēma vairāk nekā 1,17 miljonus ārvalstu studentu. Apvienotajā Karalistē 2023./2024. gadā studēja vairāk nekā 730 tūkstoši ārvalstu studentu, un lielākā daļa no tiem bija no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tas skaidri parāda Lielbritānijas pārorientēšanos uz globālo izglītības tirgu pēc Brexit. Savukārt Kanādā pēc vairākiem rekordgadiem sākusies politikas korekcija, un studiju atļauju skaits samazinās, apliecinot, cik būtiski valstu lēmumi ietekmē starptautisko studentu izvēli.

Vienlaikus arvien lielāku nozīmi iegūst valstis, no kurām studenti dodas studēt uz ārvalstīm. Kopš 2018. gada vairāk nekā trīs ceturtdaļas pasaules studentu dzīvo tā dēvētajos “Globālajos dienvidos” Dienvidāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Indija šobrīd ir lielākais starptautisko studentu izcelsmes tirgus pasaulē ar aptuveni 1,3 miljoniem studentu ārvalstīs. Tai seko Ķīna ar aptuveni 1 miljonu studentu, kā arī Vjetnama, Nigērija un Bangladeša.

Šajās valstīs ārvalstu diploms bieži nav tikai izglītība. Tas ir ģimenes ilgtermiņa ieguldījums nākotnē, iespēja sasniegt augstāku ienākumu līmeni, drošāku karjeru un plašākas profesionālās iespējas globālajā darba tirgū.

Starptautiskais students vairs neizvēlas tikai universitāti. Viņš izvēlas valsti, tās darba tirgu, drošību, dzīves izmaksas un profesionālās izaugsmes iespējas pēc diploma iegūšanas. 

Tieši tāpēc starptautiskā studentu mobilitāte kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomiskās konkurences daļu. Valstis Ziemeļos un Rietumos cenšas piesaistīt motivētus un izglītotus jauniešus no strauji augošajiem Āzijas un Āfrikas reģioniem, piedāvājot kvalitatīvu izglītību, piekļuvi darba tirgum un profesionālās izaugsmes iespējas pēc studijām. Mērķis nav tikai palielināt studentu skaitu, bet ilgtermiņā stiprināt savu ekonomiku, pētniecību un inovāciju kapitālu.

Eiropa starp prestižu, izmaksām un pragmatismu

Eiropa šajā spēlē nav malā stāvētāja. Tieši pretēji, kontinentālā Eiropa kļūst arvien pievilcīgāka brīdī, kad vēsturiski dominējošās valstis kļūst dārgākas, politiski piesardzīgākas un stingrāk regulētas. Eurostat dati rāda, ka 2023. gadā Eiropas Savienībā terciārajā izglītībā studēja 1,76 miljoni studentu no ārvalstīm.

Tas nozīmē, ka Eiropa jau šobrīd ir viens no pasaules nozīmīgākajiem galamērķiem starptautiskajiem studentiem. Turklāt šis piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs. Vācija piesaista ar inženierzinātnēm, industriju un salīdzinoši zemām izmaksām, kurā 2024./2025. ziemas semestrī studēja aptuveni 405 tūkstoši starptautisko studentu, kas bija apmēram 7% pieaugums pret iepriekšējo ziemas semestri. Jaunākie Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta dati norāda uz kāpumu līdz aptuveni 420 tūkstošiem starptautisko studentu 2025./2026. ziemas semestrī.

Francija savukārt izmanto augstāko izglītību ne tikai kā ekonomisku, bet arī kā kultūras un diplomātiskās ietekmes instrumentu. Campus France dati rāda, ka 2024./2025. gadā Francijā studēja 443 500 ārvalstu studentu, kas bija par 3% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 17% vairāk piecu gadu periodā. Tas ir labs piemērs tam, kā valsts savu izglītību pārvērš par ietekmes politiku.

Apvienotās Karalistes gadījums parāda Brexit ilgtermiņa efektu. Lielbritānija joprojām ir spēcīgs izglītības zīmols, taču ES studentu klātbūtne tajā ir kļuvusi daudz mazāka nekā agrāk. Ja Eiropas studentam jāmaksā vairāk, jāsaskaras ar sarežģītāku regulējumu un rūpīgāk jāvērtē ieguldījuma atdeve, viņš sāk domāt pragmatiskāk. Viņš skatās uz Vāciju, Nīderlandi, Īriju, Franciju vai citām valstīm, kur iespējams atrast programmas angļu valodā, saprātīgākas izmaksas un skaidrāku profesionālo perspektīvu.

Eiropas students un globālais students kļūst līdzīgi savā domāšanā. Abi vairs nevērtē augstāko izglītību tikai pēc universitātes nosaukuma vai vēsturiskā prestiža. Arvien svarīgāks kļūst jautājums, ko šī izglītība dos praktiski: vai tā atvērs durvis darba tirgū, vai izmaksas būs samērīgas un vai ieguldījums diplomā pārvērtīsies reālā profesionālā izaugsmē. Tāpēc augstākā izglītība mūsdienās tiek vērtēta ne tikai pēc reputācijas, bet arī pēc tās atdeves.

Ģimenes un studenti arvien biežāk pieņem lēmumus, balstoties uz aprēķiniem. Ja studijas maksā dārgi, bet pēc tam nav skaidra ceļa uz darbu, šāds piedāvājums kļūst mazāk pievilcīgs. 

Savukārt valsts, kas piedāvā kvalitatīvu izglītību, saprātīgas izmaksas, prakses iespējas un piekļuvi darba tirgum, kļūst par spēcīgu konkurentu pat bez pasaules slavenākajiem universitāšu zīmoliem.

Kad vīza kļūst par ekonomikas instrumentu

Cīņa par prātiem ir kļuvusi par mūsdienu ģeopolitisko šahu. Šajā spēlē vīza nav tikai administratīvs dokuments, bet figūra uz galda. Pēcdiploma darba atļauja nav tehniska formalitāte, bet stratēģisks gājiens. Stipendija nav tikai atbalsts studentam, bet ieguldījums nākotnes ietekmē.

Kanāda, ierobežojot studiju atļaujas, mēģina risināt iekšējo spiedienu uz mājokļiem, infrastruktūru un migrācijas sistēmu. Austrālija arī ir ieviesusi stingrāku starptautisko studentu uzņemšanas politiku. 2025./2026. fiskālajam gadam Austrālija noteica 295 tūkstošu jaunu starptautisko studentu vietu plānošanas līmeni, kas, lai arī ir lielāks nekā iepriekš noteiktais limits, joprojām ir zemāks par pēc pandēmijas maksimumu.

Kad tradicionālās izglītības lielvalstis kļūst dārgākas vai piesardzīgākas, jaunieši nepārstāj meklēt iespējas. Viņi vienkārši pārskata savu izvēļu karti. Valstis, kuras vakar bija otrajā plānā, pēkšņi kļūst par nopietniem konkurentiem cīņā par studentiem. Students no Indijas, kurš agrāk automātiski skatījās uz Kanādu vai Lielbritāniju, tagad daudz nopietnāk izvērtē Vāciju, Franciju, Īriju, Poliju, Baltiju vai citas Eiropas valstis. Students no Dienvidaustrumāzijas šodien vairs neskatās tikai uz universitātes prestižu. Viņš vērtē visu nākotnes piedāvājumu kopumā, vai valsts ir droša, vai studiju un dzīvošanas izmaksas ir samērīgas un vai pēc diploma iegūšanas būs reālas karjeras iespējas.

Šajā globālajā sacensībā īpaša nozīme būs nozarēm. Valsts, kas piesaista studentus IT, mākslīgā intelekta, kiberdrošības, biotehnoloģiju, medicīnas, inženierzinātņu vai atjaunojamās enerģijas jomā, faktiski investē savā ekonomiskajā drošībā uz nākamajiem divdesmit gadiem. Šīs nozares nebūs tikai biznesa sektori. Tās būs valstu konkurētspējas, aizsardzības, veselības un tehnoloģiskās neatkarības pamats.

Starptautiskie studenti nav tikai augstskolu ieņēmumu avots. Viņi ir ilgtermiņa ieguldījums valsts inovāciju spējā. 
 

Kanādas biotehnoloģiju uzņēmumi, Vācijas IT laboratorijas un Somijas jaunuzņēmumu ekosistēma šodien ir atkarīga arī no tā, vai šīs valstis pirms 15 gadiem spēja piesaistīt, izglītot un noturēt atbilstošus talantus.

Tieši tādēļ kļūda būtu skatīties uz ārvalstu studentiem tikai kā uz īstermiņa ienākumu avotu augstskolām. Valsts, kas domā stratēģiski, jautā citādi. Kurās nozarēs mums vajadzēs cilvēkus? No kurām valstīm varam piesaistīt motivētus jauniešus? Kā viņus atlasām? Kā palīdzam viņiem integrēties? Kā savienojam ar vietējiem uzņēmumiem? Kā panākam, lai pēc diploma iegūšanas viņu zināšanas, prasmes un starptautiskā pieredze pārtaptu reālā pienesumā ekonomikai?

Tā ir būtiskā atšķirība starp studenta uzņemšanu un talanta piesaisti. Pirmais ir administratīvs process. Otrais ir valsts stratēģija.

Latvijas iespēja, nevis vairāk, bet precīzāk

Latvijai šajā globālajā konkurencē nav jāsacenšas ar lielvalstīm studentu skaita ziņā. Mūsu iespēja ir daudz precīzāka piesaistīt tos talantus, kuri nākamajos 10 līdz 15 gados var dot reālu pienesumu Latvijas ekonomikai.

Latvijas Darba devēju konfederācija un Ekonomikas ministrijas prognozes jau šobrīd brīdina par pieaugošu speciālistu trūkumu STEM jomās, tādās kā informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, enerģētikā un citās augstas pievienotās vērtības nozarēs. Tiek prognozēts, ka tuvākajās desmitgadēs Latvijā īpaši trūks augsti kvalificētu speciālistu ar izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un IKT jomās.

Tieši šeit ārvalstu studenti var kļūt par daļu no Latvijas ekonomikas attīstības stratēģijas. Nevis kā lēts darbaspēks, bet kā cilvēki, kuri pēc studijām spēj radīt jaunus uzņēmumus, pētniecības projektus un eksportspējīgas tehnoloģijas.

Pasaule jau ir pilna ar piemēriem, kur ārvalstu studenti kļuvuši par globālu uzņēmumu dibinātājiem. Google līdzdibinātājs Sergejs Brins ASV ieradās kā imigrants bērnībā, Nvidia dibinātājs Jensens Huangs Amerikā nonāca kā students no Taivānas, bet miljardos vērtētā uzņēmuma Stripe izveidē nozīmīga loma bija īru studentiem, kuri savu karjeru attīstīja starptautiskā vidē. Nemaz nerunājot par SpaceX dibinātāju un šī brīža pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku, kurš ASV nokļuva tieši, kā ārvalstu students.

 Arī Centrāleiropā un Baltijā arvien biežāk redzam ārvalstu studentus, kuri pēc studijām veido jaunuzņēmumus, tehnoloģiju uzņēmumus un eksportējošus biznesus.

Tāpēc jautājums nav tikai par to, cik studentu Latvija spēj uzņemt. Daudz svarīgāk ir tas, kādus talantus mēs piesaistām un vai spējam viņiem piedāvāt vidi, kurā viņi vēlas palikt, strādāt un veidot savu profesionālo nākotni.

Latvijai ir visas iespējas kļūt par gudru un mērķtiecīgu Eiropas izglītības centru studentiem, kuriem Londona kļūst pārāk dārga, bet lielās Eiropas metropoles liekas pārāk pārslogotas. Eiropā atzīts diploms, angļu valodā īstenotas programmas medicīnā, IT un inženierzinātnēs, droša vide un saprātīgas dzīvošanas izmaksas ir konkurētspējīgs piedāvājums.

Pasaules cīņā par prātiem mazas valstis nevar uzvarēt ar masu. Tās var uzvarēt ar precizitāti, izvēloties īstos talantus savai nākotnes ekonomikai.

Mums nav nepieciešami simti tūkstošu studentu. Latvijas attīstībai daudz lielāka nozīme var būt dažiem simtiem labi atlasītu ārvalstu speciālistu, tādu kā ārstiem, kiberdrošības ekspertiem, biotehnoloģiju pētniekiem, mākslīgā intelekta inženieriem un citu augstas pievienotās vērtības nozaru profesionāļiem.

XXI gadsimtā valstu ekonomisko potenciālu arvien vairāk noteiks nevis dabas resursu daudzums, bet spēja piesaistīt cilvēkus ar zināšanām, idejām un spēju radīt jaunu vērtību. Latvijai šī var būt reta iespēja, nevis konkurēt ar lielvalstīm apjomā, bet gudri izmantot savas priekšrocības un veidot ekonomiku, kuras galvenais resurss ir cilvēka zināšanas.

Autors ir izglītības eksperts, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas prorektors.