Foto: Ivars Soikāns, LETA
Rīga pabeidz iepriekšējās varas iesākto un sāk diskusiju par kvalitatīvas izglītības skolu tīkla izveidi.
3. februārī sanāca pirmā jaunā Rīgas domes sastāva Vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisija, lai izpildītu skolu tīkla optimizācijas rīcības plānu 2019.-2021. gadiem. Lai gan Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavotajā Rīgas skolu tīkla optimizācijas rīcības plānā sniegts visai pieticīgs esošā skolu tīkla izvērtējums un analīze, tomēr nospraustais virziens un uzdevumi tā izpildei šajā dokumentā ir atrodami: kvalitatīva un mūsdienīga izglītība, kas tiek sasniegta, nodrošinot pieejamu un kvalitatīvu pamatizglītību un kvalitatīvu vispārējo vidējo izglītību.
Šīs plānotās un rosinātās pārmaiņas, reorganizējot, mainot nosaukumus un izglītības pakāpes, kā arī slēdzot atsevišķas skolas Rīgā, ir atbildes reakcija uz Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajiem Izglītības un Vispārējās izglītības likuma grozījumiem kopš 2018. gada, kas paredz izglītības iestāžu tipu sakārtošanu. Vairs neeksistē tādas kategorijas kā vakarskolas, pašvaldību padotības ģimnāzijas, un ir noteikts minimālais skolēnu skaits vidusskolā. Rīgas gadījumā tie ir vismaz 120 skolēni, ja vien pašvaldība nevēlas piemaksāt, saglabājot mazākas vidusskolas. Paralēli jau ilgāku laiku spēkā ir likuma prasības par valsts valodas lietojuma proporcijām dažādās izglītības pakāpēs, kas paredz, ka vidusskolās mācības tiek īstenotas valsts valodā. Šie ir apstākļi, kas noteica šogad apstiprinātās Rīgas skolu tīkla pārmaiņas.
