Būt vai nebūt Latvijas nacionālajam simbolam – koncertzālei?

  • Dace Melbārde
  • 22.05.2019
Iecerētās akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursa uzvarētājs projekts "Lineamentum" uz AB dambja Rīgā. Tā autors ir Latvijas arhitektu birojs "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava". Foto: Agnese Gulbe, LETA

Iecerētās akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursa uzvarētājs projekts "Lineamentum" uz AB dambja Rīgā. Tā autors ir Latvijas arhitektu birojs "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava". Foto: Agnese Gulbe, LETA.

Mūzikas nozari Latvijā raksturo izcilība – starptautiski atpazīstami, pieprasīti un arī godalgoti mūziķi, diriģenti, komponisti. Iveta Apkalna, Georgijs, Andrejs un Sergejs Osokini, Vestards Šimkus, Baiba Skride, Andris Nelsons, Mariss Jansons, Elīna Garanča, Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds un daudzi citi nes Latvijas vārdu pasaulē, nodrošinot plašu mūsu valsts atpazīstamību starptautiskajā arēnā. Ar mūziķu devumu šai jomā spēj sacensties vien mūsu sportisti.

Akadēmiskās mūzikas pasaulē Latviju zina vai ikkatrs, tomēr, ielūgti koncertēt, uz Rīgu nesteidzas… Iemesls triviāls - tam vienkārši Latvijas galvaspilsētā nav atbilstošas koncertzāles. Lai arī Rīgā klasiskās mūzikas koncerti tiek atskaņoti Lielajā Ģildē, Nacionālās operas un baleta namā, VEF Kultūras pilī, arī citur, tomēr akadēmiskās mūzikas akustisku skanējumu Rīgā nodrošināt nav iespējams – attiecīgi daudz skaņdarbu nevaram izbaudīt ne pašmāju, ne starptautisko viesu izpildījumā.

Jaunākajā žurnālā