Ilustratīvs attēls
Talanti, tehnoloģijas un zinātne – valsts ekonomiskās izaugsmes raksturlielumi, kurus pamatā definē izglītības kvalitāte. Vai tā mērāma procesos vai rezultātā? Neapšaubāmi atbilde no akadēmiskām un profesionālām aprindām būs – abi. Īpaši attiecībā uz dabaszinātnes jeb STEM disciplīnas zināšanām. Tās noteiks nākotnes darba tirgu, neraugoties uz akūto pedagogu, jauno speciālistu un finansējuma iztrūkumu, kas arvien vairāk palielinās. Kāpēc nacionālā līmenī mēs nedrīkstam apgalvot, ka zinātne un kvalitatīva izglītība ir par dārgu Latvijas budžetam?
Nav noslēpums, ka pasaules attīstību kopš industriālās revolūcijas lielā mērā ir veicinājušas inovācijas, zinātnes un intelekta kapacitāte. No vienas puses, ir partiju saukļi par nepieciešamību būtiski mainīt izglītības sistēmu un saturu, lai veidotu zināšanu sabiedrību. No otras – STEM disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darbakārtībā. Šāda aksioma ir bijusi aktuāla ne vien pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet arī vēl joprojām. Tikai piecas minūtes pirms balsojuma par nākamo sasaukumu deputātu redzeslokā nonāca eksakto zinātņu aktualitātes un vispārējās vidējās izglītības problemātikas, cenšoties steigā apmierināt pedagogu prasības un sabiedrības neizpratni.
