Jeļena Volkova. Publicitātes foto.
Baltijas darba tirgus šobrīd atrodas interesantā pretrunā – uzņēmumi runā par talantu trūkumu, bet darbinieki par jēgas un iedvesmas trūkumu. Algas pieaug, bonusi kļūst dāsnāki, biroji kļūst modernāki. Taču iesaistes līmenis daudzviet nemainās. Tas nozīmē tikai vienu – motivāciju nevar nopirkt. To var apzināti veidot. Starptautiskie pētījumi to skaidri apstiprina. Gallup dati rāda, ka Eiropā tikai aptuveni piektā daļa darbinieku jūtas patiesi iesaistīti savā darbā. Tajā pašā laikā uzņēmumi ar augstu iesaistes līmeni uzrāda būtiski labākus finanšu rezultātus, zemāku darbinieku mainību un augstāku produktivitāti. Motivācija nav mīksts faktors, tas ir konkurētspējas jautājums. Labā ziņa ir tā, ka iesaisti var radīt. Baltijā jau ir uzņēmumi, kas to veiksmīgi dara.
Kultūra patiešām apēd stratēģiju brokastīs
Ir teiciens, ka kultūra apēd stratēģiju brokastīs, un praksē tas pierādās atkal un atkal. Uzņēmuma kultūra nosaka, vai ambicioza stratēģija kļūs par realitāti vai paliks prezentācijā. Ja kultūra balstās bailēs un mikrovadībā, inovācijas apstājas. Ja kultūra balstās uzticībā un atbildībā, cilvēki uzņemas iniciatīvu. Pozitīvi piemēri rāda, ka organizācijās, kur vadītāji atklāti dalās ar informāciju par uzņēmuma mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem, komandas ātrāk pielāgojas tirgus pārmaiņām. Krīzes situācijās šādas komandas mobilizējas, nevis sabremzējas. Kultūra neveidojas plakātos ar vērtībām pie sienas. Tā veidojas vadītāju ikdienas izvēlēs. Vai mēs klausāmies, vai iedrošinām, vai uzticamies.
Darbam jābūt jēgpilnam
Jaunā paaudze arvien biežāk uzdod jautājumu, kāda ir šī darba jēga. Tā nav kaprīze. Tā ir jauna kvalitātes prasība pret darba vidi. Uzņēmuma Deloitte pētījumi par mileniāļiem un Z paaudzi rāda, ka darbinieki izvēlas darba devējus, kuru vērtības sakrīt ar viņu pašu pārliecību. Viņiem svarīgi ir ne tikai tas, ko uzņēmums dara, bet arī, kāpēc tas to dara. Praksē redzams, ka uzņēmumos, kur vadība regulāri skaidro, kā konkrēts projekts ietekmē klientu dzīvi vai sabiedrību kopumā, darbinieku iesaiste ir augstāka. Pat tehnisko vai atbalsta funkciju darbinieki jūtas motivētāki, ja saprot savu ieguldījumu kopējā rezultātā. Darbinieki vēlas redzēt sava darba ietekmi – brīdī, kad viņi to var pataustīt, motivācija kļūst lielāka.
Skaidri mērķi katram
Viena no lielākajām problēmām organizācijās ir neskaidrība. Stratēģija eksistē prezentācijā, bet ne ikdienas darbā. Uzņēmumi, kuri mērķus pārvērš konkrētos komandu un individuālajos uzdevumos, redz pavisam citu dinamiku. To norāda arī paši darba ņēmēji – pēc Kantar datiem 42% darbinieku Latvijā uzskata, ka labbūtība ir darba devēja atbildība. Regulāras sarunas par progresu un skaidri definēti rezultāti rada drošības sajūtu. Cilvēki zina, kurp uzņēmums virzās un kā viņi paši tajā piedalās. Rezultātā samazinās iekšējā spriedze un palielinās fokusēšanās uz rezultātu.
Saruna kā motivācijas instruments
Motivācija nerodas no paziņojuma e-pastā vai uzņēmuma čatā. Tā rodas dialogā. Regulāras individuālās sarunas starp vadītāju un darbinieku ir viens no efektīvākajiem iesaistes instrumentiem. Uzņēmumos, kur šīs sarunas ir strukturētas un jēgpilnas, darbinieku mainība ir zemāka un uzticēšanās augstāka. Atklāta komunikācija par izaicinājumiem veido cieņu. Ja uzņēmums godīgi runā par grūtībām, darbinieki bieži reaģē ar lielāku atbildību. Google pētījumi par efektīvām komandām rāda, ka galvenais faktors ir psiholoģiskā drošība. Sajūta, ka vari izteikt viedokli vai atzīt kļūdu, būtiski ietekmē inovāciju un sadarbību.
Motivācija kā ilgtermiņa ieguldījums
Motivācija nav īslaicīga iniciatīva vai vienreizējs pasākums. Tā ir stratēģiska izvēle. Baltijas reģionā, kur konkurence par kvalificētiem speciālistiem ir augsta un darba tirgus ierobežots, darbinieku noturēšana kļūst par prioritāti. Uzņēmumi, kas investē cilvēku attīstībā un līderības kultūrā, ne tikai notur talantus, bet arī piesaista jaunus. Motivācija sākas ar vadības attieksmi. Vai mēs redzam darbiniekus kā izmaksu pozīciju vai kā vērtības radītājus? Vai mēs investējam viņu attīstībā? Vai mēs runājam ar viņiem?
Uzņēmumi, kas apzināti veido spēcīgu kultūru, skaidri definē mērķus un rada jēgpilnu darba vidi, iegūst konkurences priekšrocību, kuru nav iespējams ātri nokopēt. Tieši tas šodien Baltijā var būt izšķirošais faktors starp stagnāciju un ilgtspējīgu izaugsmi.
Autore ir Booking Group Corporation personāla vadītāja.
