Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Digitālās prasmes – šis vārdu salikums liekas tik pašsaprotams, ka dažreiz pat kaitina, ka par to atkal ir jārunā. Tas nav tāpēc, ka esmu programmētāja vai perfekti pārvaldu dažādas tehnoloģijas. Covid-19 laiks licis saprast, ka dažiem tik elementārā Google Hangouts, MS Teams zvani vai WhatsApp lietošana interneta pārlūkā ir jaunas prasmes, kas jāapgūst un prasa laiku. Tieši šā iemesla dēļ man ļoti patīk vadīt IT Izglītības fondu Start(IT), kas strādā, lai skolās un ikvienam būtu iespēja apgūt nākotnes prasmes. Tas ir daudz svarīgāk par nākotnes profesiju apguvi, jo par to, vai viena vai cita profesija pastāvēs, mēs varam tikai spekulēt.
Ikdienā mēs redzam aizvien jaunas profesijas. Jau tagad uzņēmumos tiek meklēti inovāciju vadītāji, mākslīgā intelekta, lietu interneta eksperti, dronu operatori. Sagaidāms, ka nākotnē būs vēl citas jaunas un interesantas profesijas, piemēram, kripto detaktīvs, kas izmeklēs nelikumīgi notikušos darījumus digitālā vidē, bet digitālais arheologs būs programmētājs, kas pētīs sen aizmirstas videospēles un centīsies atrast kaut ko aizmirstu kodā, ko varētu izmantot. Tāpēc esmu pārliecināta - ja cilvēks strādā darbu, kas ne visai apmierina, sevi ir jāpilnveido, lai nonāktu apstākļos un vidē, kuru vēlies redzēt un piedzīvot.
