Laimonis Veinšteins kopā ar biedru. Foto no personīgā arhīva
Barikādes ir latviešu tautai nozīmīgs un vēstures lappusēs spilgts laiks - brīdis, kad cilvēki vienojās kopīgam mērķim, dienu un nakti sargājot savu Latviju. Liela kopības izjūta bija viens no galvenajiem virzītājspēkiem. Tieši tādas vienotības un ticības kopīgam mērķim pietrūkst mūsdienu sabiedrībai.
Kopības sajūta kā galvenais virzītājspēks
Atskatoties uz pieredzēto no šodienas skatu punkta, izpratne par notikumiem ir citādāka. Toreiz lēmums piedalīties barikādēs bija kolektīvs un līdz galam neapzināts. Liela daļa no mums nespētu precīzi paskaidrot, kāpēc mēs gājām, bet visiem bija sajūta, ka tas ir vajadzīgs, ka ir jāiet un jāpulcējas. Liela kopības sajūta bija viens no galvenajiem virzītājspēkiem. Mūsdienās mēs katrs dzīvojam pārliecībā, ka esam neatkarīgi un brīvi, nemaz neapjaušot, cik lielā mērā mūs ietekmē apkārtējā vide, kas veido izpratni par valstī notiekošajiem procesiem.
