Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Lai samazinātu apkārtējās pasaules sarežģītību un nesajuktu prātā informācijas pārpilnības priekšā, cilvēku smadzenes evolūcijas gaitā ir izstrādājušas “īsceļu mehānismu”, kas ļauj bez pārlieku lielas analīzes un iedziļināšanās problēmas būtībā pieņemt lēmumus. Šis mehānisms paredz dažādas parādības salikt kastītēs un katru kastīti aplīmēt ar apzīmējumu. Tas ir arī stereotipu pamatā – iepazīstot pasauli, sastopoties ar jauniem priekšmetiem, mēs iegūstam pieredzi un uz tās pamata sakārtojam savu pasauli, veidojot kategorijas. Kopumā tas palīdz dzīvot un atvieglo domāšanu, taču dažkārt noved līdz aplamiem spriedumiem un kļūdainiem pieņēmumiem.
Līdzīgi darbojas arī asociatīvā domāšana. Mēs nedomājam lineāri, bet gan pēc asociāciju principa. Tāpēc kādreiz ir grūti noturēt domu vai stāstījuma pavedienu, jo konkrēts vārds, parādība vai persona izraisa asociāciju, kas liek novirzīties uz citu stāstījuma līniju un beigās sākotnējā doma pazūd.
