Profesors, jurists Dītrihs Andrejs Lēbers, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā. Mencendorfa nama arhīvs
Baltijas neatkarības cīnītājam, juristam Dītriham Andrejam Lēberam (04.01.1923 – 24.06.2004) - 95
Latvijas dibināšanas simtgades pasākumu virkne nebūtu pilnīga, ja mēs neatcerētos valstij ļoti nozīmīgu personību, bez kuras Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesi, iespējams, būtu notikuši lēnāk un sarežģītāk - šogad apritētu 95 gadi Baltijas neatkarības cīnītājam, juristam vācbaltietim Dītriham Andrejam Lēberam.
Rīgā dzimušajam Latvijas senatora Augusta Lēbera (1865 – 1948) dēlam Andrejam bija sešpadsmit gadu, kad kopā ar ģimeni 1939. gada rudenī nācās pieņemt smago lēmumu – izceļot no dzimtenes. Savās atmiņās viņš vēlāk raksta: “Kad drūmajā 1939. gada novembra dienā kuģis ar vācbaltiešu izceļotājiem atstāja Rīgas ostu un dzimtās pilsētas siluets pazuda horizontā, tēvam bija asaras acīs. Mēs ar māti stāvējām viņam blakus. Atskatoties pēc 60 gadiem uz šo liktenīgo pagriezienu mūsu dzīvē, mēs droši zinām, ka vecāki ar savu lēmumu izceļot ģimenei glāba dzīvi. Uz to norāda represēto tēva kolēģu likteņi.”1 Senators Rīgu vairs nekad neredzēja, mira britu okupācijas joslā Vācijā, nespējis samierināties ar vēstures gaitu, kurā Latvija zaudējusi neatkarību, iznīcināta tā tiesu sistēma, kuru viņš palīdzējis izveidot.
