Ilustratīvs attēls
To var nesaukt par krīzi vai recesiju, bet, lai kādu jēdzienu mēs izraudzītos, 2022. gada rudenī notiekošais ir acīmredzams. Vienlaikus piedzīvojam cenu kāpumu (inflācija) un ekonomikas sabremzēšanos – centrālās bankas ceļ likmes, lai dzēstu inflācijas uguni, taču tas slāpē ekonomikas attīstību. Jaunievēlētā Saeima turpmākos mēnešus pavadīs valdības veidošanas procesā, taču adekvāta reakcija uz stagflāciju ir vajadzīga jau tagad – valdībai būtu jāveicina ekonomikas aktivitāte. Tomēr kamēr iepriekšējā valdība “kravā koferus”, bet jaunās vēl nav, savu ieguldījumu stagflācijas pārvarēšanai var sniegt arī uzņēmumi un zīmoli.
Trīs globālu recesiju apskatā Harvard Business Review cipari ir skaudri – 17% kompāniju bankrotēja. No atlikušajiem uzņēmumiem 80% nebija atguvuši pirmsrecesijas izaugsmes un peļņas rādītājus vēl trīs gadus pēc ekonomikas atveseļošanās. Turpretim 9% kompāniju guvušas panākumus, augot un pelnot pēc recesijas par vismaz 10% vairāk nekā vidēji konkurenti. Kas tad īsti bija šo 9% veiksmes faktors? Īsā atbilde – sabalansēta ilgtermiņa investīciju un īstermiņa izmaksu optimizācijas attiecība. Kompānijas, kuras R&D (izpēte un attīstība) un mārketinga aktivitātes ierindo izdevumu ailēs, nereti krīzē pārtrauc investīcijas pētniecībā un mārketingā. Šīm kompānijām atgūšanās pēc recesijas notiek lēnāk un izmaksā dārgāk. Turpretim kompānijām, kuras pielāgoja komunikāciju un to turpināja, atguvās no recesijas līdz pat deviņām reizēm straujāk (runa ir par pēcrecesijas izaugsmes tempu). Tātad mārketinga un komunikācijas aktivitāšu pārtraukšana nebūs pareizais risinājums, jo samazinās zīmola konkurētspēju pēckrīzes laikā.
