Sieviete pie avīžu kioska Marijas ielā Rīgā. 1935.—1939. gads. Foto — Alberts Neilands. Latvijas Nacionālā arhīva krājums
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5
Pasaule jauc mums prātu. Stress un trauksme pieaug. Informatīvā telpa mudina uztraukties par pilnīgi visu — sākot no pasaules politikas un beidzot ar slavenību pēcpusēm.1 Šajā angļu rakstnieka Meta Heiga (Matt Haig) citātā ietverts, šķiet, 21. gadsimtam precīzi atbilstošs raksturojums.
Patiesi, tehnoloģiju un sociālo mediju radītā spriedze pārņēmusi ikdienu, vairojas stress, politiskās un sociālās krīzes seko cita citai. Visapkārt ir pārāk trokšņains, lai varētu veltīt laiku pārdomām, drudžainumā nav iespējams pieņemt labi pārdomātus lēmumus, steiga neļauj iedziļināties garos tekstos.
Kad zāle bija zaļāka, debesis zilākas un dzīve mierīgāka, attieksme pret grāmatām gan bija citāda. To regulāri dzirdu no cilvēkiem, kuru godīgumu un kompetenci neapšaubu, taču nesen aptvēru, ka neviens nav atklājis, kad tieši bijis lasīšanas zelta laikmets.
