Skujenieka mantojums

  • ir.lv
  • 14.06.2016.
  • IR
Marģera Skujenieka valdība Valsts kancelejas telpās 1931.gadā. No labās: Roberts Ivanovs, Vladislavs Rubulis (Rubuls), Kārlis Reinholds Zariņš, Vilis Gulbis, Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Jānis Kauliņš, Dāvids Rudzītis, Antons Kursītis un Atis Ķeniņš

Marģera Skujenieka valdība Valsts kancelejas telpās 1931.gadā. No labās: Roberts Ivanovs, Vladislavs Rubulis (Rubuls), Kārlis Reinholds Zariņš, Vilis Gulbis, Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Jānis Kauliņš, Dāvids Rudzītis, Antons Kursītis un Atis Ķeniņš

Bijis viens no Latvijas valsts dibinātājiem, Marģers Skujenieks bija arī viens no padomju okupācijas upuriem - viņu Maskavā nošāva čekisti. Šomēnes Skujeniekam, ietekmīgam politiķim un statistikas pamatlicējam Latvijā, aprit 130. gadskārta

Kas bija šis ievērojamais, sava laika sabiedrībā labi pazīstamais un bieži karikatūrās atainotais vīrs vārdā Marģers Skujenieks? Viņa liktenis atspoguļo politiskās peripetijas, kuras Latvija piedzīvoja 20. gadsimtā. No kvēla strādnieku šķiras cīnītāja, kuram pat nācās bēgt no cariskās Krievijas, viņš vēlāk Latvijas neatkarības laikā kļuva par tikpat kvēlu nacionālistu. Skujenieks bija klāt 1905. gada revolūcijas notikumos, Pirmā pasaules kara laikā devās uz Krieviju bēgļu gaitās, atgriežoties piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā 1918. gadā un vēlāk arī Kārļa Ulmaņa sarīkotajā valsts apvērsumā, bet viņa dzīvi izdzēsa padomju okupantu lode.

Jaunākajā žurnālā