Sīkās lauskās

Alfrēds Rozenbergs (otrais no labās) un Austrumzemes augstākie vācu vietvalži Dobeles pilsdrupās noraugās reihsleitera vizītei par godu sarīkotā priekšnesumā. 1942. gads. Vācijas Federālais arhīvs

Alfrēds Rozenbergs (otrais no labās) un Austrumzemes augstākie vācu vietvalži Dobeles pilsdrupās noraugās reihsleitera vizītei par godu sarīkotā priekšnesumā. 1942. gads. Vācijas Federālais arhīvs

Latvijas kultūras mantojums Alfrēda Rozenberga štāba dzirnavās 1941.—1945. gadā

Priekšstats par «vācu laiku» mūsdienu Latvijas sabiedrībā joprojām ir miglains, dzīvi ir dažādi mīti, jo nacionālsociālisti savu politiku veidoja tā, lai okupēto zemju iedzīvotāji par savu nākotni zinātu pēc iespējas mazāk. Tomēr dokumenti un fakti ir nepielūdzami. Kultūras vērtības iekarotajās teritorijās nacisti uzskatīja par savu kara laupījumu, apzinājās arī šo vērtību nozīmi pakļauto tautu apziņā, tādēļ kultūras mantojumam pievērsa īpašu uzmanību.

Lai arī kopš nacistiskās Vācijas kapitulācijas drīz būs aizritējuši 75 gadi, daudzu Latvijas kultūras vērtību ceļi vācu okupācijas laikā ir neskaidri. Pēckara gados precīzu kultūras nozares zaudējumu noteikšana Latvijas pētniekiem nebija iespējama ne tikai dokumentu ierobežotās pieejamības dēļ, bet arī tādēļ, ka objektīvu faktu atspoguļojumu liedza padomju ideoloģijas nostādnes. 

Jaunākajā žurnālā

Viss ir tikai situācija

Baltijas valstīm «labākais scenārijs šim laikam ir saspringts un bažu pilns miers», teic Reins Rauds. Foto — Andrass Kralla

Tekstu banka

Ilustrācija — Pexels