Paulis Kalva 1991. gadā. Fotogrāfs — nezināms. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 2
Tulkotājs un dzejnieks Paulis Kalva (1919—2003), kura vārds Latvijas kultūrvidē pašlaik ir diezgan svešs, dzimis no Latvijas kartes zudušajā Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā un nodzīvojis savam laikmetam raksturīgu mūžu. Studēdams baltu filoloģiju, apguvis lietuviešu valodu. Otrā pasaules kara laikā latviešu leģionā bijis kara ziņotājs (Kalva pieminēts Ulda Ģērmaņa romānā Pakāpies tornī). Viņa dzejoļi iekļauti 1945. gadā Kurzemes varoņiem un mocekļiem veltītajā dzejas antoloģijā Cerību zeme, ko trimdā sagatavojis Andrejs Eglītis un Jānis Andrups. Par Kalvas tekstiem šajā antoloģijā Jānis Rudzītis raksta, ka tajos «jūtama tieši asins smaka». Un piebilst: pēc izcelšanās un pēc izskata viņš ir zemgalietis, bet pēc garīgās uzbūves — vairāk vidzemnieks, ar tādu kā piebaldzēna spītību darīt vairāk, nekā likts.
