Foto — Dmitrijs Suļžics, F64
Igauņu kinooperators Ivars Heinmā, kurš 1991.gada janvārī pirmais nofilmēja asiņaino OMON uzbrukumu Iekšlietu ministrijai, caur savu kameru vēlāk skatījis daudzus «karstos punktus» Afganistānā, Čečenijā, Sīrijā. Barikāžu laiks Rīgā viņam joprojām ir spilgtā atmiņā
Atgādinot par 1991.gada barikāžu laiku, televizoru ekrānos ik gadu janvāra dienās vispirms parādās trasējošo ložu iezīmētie ceļi tumšajās debesīs, tad pavīd Pareizticīgo katedrāles, toreiz Zinību nama, kupoli, bet uz Kalpaka bulvāra un Reimersa ielas stūra deg balta automašīna, kāds cilvēks skrien pa bulvāri Valdemāra ielas virzienā. Skan šāviņu tarkšķi.
Retais zina, ka pirmais filmētais liecinājums, kas 1991.gada 20.janvāra vakarā bija redzams Latvijas televīzijas un ārvalstu raidstaciju ekrānos līdz ar dramatisko informāciju, ka OMON vienības Rīgā uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai, pieder Somijas valsts raidkompānijai YLE un tos filmējis igauņu kinooperators Ivars Heinmā (Heinmaa), kuram toreiz bija 25 gadi. Jau pēc neilga laika sekoja pārējie video, no Meierovica bulvāra un Bastejkalna filmētie, reizē ar traģisko informāciju - smagi ievainots kinooperators Andris Slapiņš. Un pavisam drīz visi uzzināja, ka miruši miliči un skolēns Edijs Riekstiņš, cietis arī operators Gvido Zvaigzne.
