Latviešu lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības elevators spīķeris Rīgā 1914. gadā
Laikabiedri Jāni Bisenieku uzskatīja par plaša vēriena «saimniecisku ģēniju», ne sliktāku par Krišjāni Valdemāru — viņam ir lieli nopelni Latvijas lauksaimniecības modernizācijā un pat kultūras attīstībā
Pozitīvs domātājs, no dabas apdāvināts ar lielām kombinēšanas spējām — tā par Jāni Bisenieku (1864—1923) gadu pēc viņa nāves rakstījis biogrāfs Gotards Krūmiņš. Bisenieks nāca pasaulē turīga Zemgales zemkopja ģimenē Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagastā. Pasaules mēroga miljonāriem biznesa ķēriens parādoties jau skolas un studiju gados. Ar Bisenieku bija līdzīgi.
Lauksaimniecības zinības viņš apguva Rīgas Politehnikumā, iestājās korporācijā Selonija un drīz ievēroja, ka seloņu studentiem ir problēmas ar pusdienām. 1888. gadā apķērīgais jauneklis Selonijas mītnē noorganizēja ēdināšanu jeb «ķēķi». Sākumā pusdienas maksāja 10 kapeiku, bet, kad nolīga īpašu saimnieci un iekārtoja virtuvi, jau 20 kapeiku. Tas tik un tā bija krietni lētāk nekā ārpus korporācijas sienām. Nākamo Bisenieks noorganizēja tā saukto «pumpkasi», kas nodarbojās ar īstermiņa aizdevumu izsniegšanu seloņiem. Pasākums gan pastāvēja tikai pāris gadu, jo latviešu studenti nebija naudīga publika un viņu īstermiņa kredīti drīz pārvērtās par ilgtermiņa.
