Foto – Pexels
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5
Telpā izlasāms laiks — šo vācu ģeogrāfa Frīdriha Racela (Friedrich Ratzel, 1844—1904) formulējumu ņemot par ceļrādi, Domuzīme 2026. gadā lasītājiem piedāvā vēstures maģistra Rūdolfa R. Vītoliņa izvēlētus sešu vēsturiskajai ģeogrāfijai veltītu tekstu tulkojumus. Katrs no tiem ir par atšķirīgu vietas formu un cilvēka priekšstatiem par to. Un par bailēm, iekāri, fantāzijām un aizspriedumiem, kas marmora kalumā, bronzas lējumā vai dzejas vārsmās turpina ietērpt mūsu attiecības ar apkārtējo pasauli.
Sera Saimona Šamas ambiciozais darbs Ainava un atmiņa (Landscape and Memory, 1995) mudina iepazīt un apzināt visu mītisko, noslēpumaino un arī praktisko, kas formējis mūsu izjūtas pret kokiem, ūdeņiem, akmeņiem un dārziem. Tulkotajā fragmentā — par valdošo pirmatnējās vietas formu Eiropas kultūrā, proti, mežu. Mežs Eiropas kultūrā pilda tās pašas funkcijas, ko Orientā tuksnesis, — ļauj stāties pretī sev vai kam pārākam par sevi, dzīties pēc kaislībām un pārvarēt gan iztēlotas, gan iedomātas briesmas. Fragmenta virsrakstā ietvertais der Holzweg (vācu val.) burtiski tulkojams kā meža ceļš, savukārt pārnestā nozīmē ar to saprot arī maldu ceļus.
