Kadriorgas pilī Tallinā Šveices vēstnieku Jeni K. A. Štēhelinu (vidū) uzņēma Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Arnolds Rītels (pirmais no kreisās). Pirmais no labās — Andreass Baums, otrais — Valters Tērnhers. 1991. gada 4. septembris. Igaunijas Nacionālā arhīva krājums
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 4
Federālās padomes speciālais sūtnis Baltijas valstīs. Šādā statusā man septembra sākumā bija gods doties četru dienu braucienā pa Igauniju, Latviju un Lietuvu. Mani pavadīja divi gados jauni kolēģi — pirmais pēc izglītības mediķis2, otrais — matemātiķis3, kas runāja krieviski, tātad abi ar stipri noderīgām īpašībām zibenīgajā ceļojumā pa šīm nezināmajām valstīm, kas 50 gadus bija nošķirtas un izolētas no pārējās Eiropas. Tas bija tāds ceļojums, kādos parasti devās 19. gadsimta diplomāti, kuri pētīja vecās Krievijas terra incognita.
Jūs visi zināt pēdējo mēnešu notikumus, kas sekoja cits citam un radīja ieganstu šādam braucienam. Pēc 19. augusta neveiksmīgā puča Maskavā Lietuvai sekoja Igaunija un Latvija, pasludinot neatkarību, bet 28. augustā oficiāli tika atsāktas diplomātiskās attiecības starp Šveici un Baltijas valstīm, un bija nepieciešams steidzami doties uz šo reģionu. Tā mērķis bija diplomātisko attiecību formalizēšana un pirmo sadarbības elementu un mūsu valsts palīdzības Baltijas republikām aizmetņu izveidošana.
