Edgars Žilde.
Meklējot dzīvokli, prasību saraksts izstiepies pasakaini garš: parketa grīda, balto podiņu krāsnis, vecie logi, augstie griesti, ar skatu uz kokiem... Rīgā tā ir utopija. Arī sludinājumos pārdot gribētāji joprojām slavē jau par lamuvārdu pieņemto «eiroremonts»
Romantiku mūsdienās var atļauties teju tikai studenti, skaistos pirmskara dzīvokļus sadalot istabās. Taupīšana? Varbūt, bet tā ir arī vēlme dzīvot konkrētā vidē un telpā. Lai uzsvērtu savu identitāti, nemaz nav vajadzīgi sociālie mediji. Kompaktu pilsētu sabiedriskā dzīve un sociāli ekonomiskā attīstība notiek uz ielas, veikalos un parkos. Par to runā gan Edvards Gleizers savā jaunajā grāmatā Triumph of the City, gan mūsu pašu jaunie pilsētplānotāji: jo vairāk cilvēku dzīvo centrā, jo lielāka iespēja mācīties citam no cita, radot augsni vietējiem uzņēmējiem un kultūras centieniem.
