Itālijas iekšlietu ministrs Salvīni cenšas apvienot populistus
Rēgs klīst pa Eiropu. Populisma rēgs.
Pasaules finanšu krīze, kura vairākas Eiropas valstis noveda līdz bankrota robežai, ir jau labu laiku pārvarēta. Pēc 2015. gada lielā bēgļu viļņa reālais imigrācijas līmenis atgriezies agrākajā, salīdzinoši mērenajā līmenī. Tomēr abi šie notikumi atstājuši dziļas pēdas kontinenta kolektīvajā apziņā un daudzās valstīs mobilizējuši politiķus, kuri visās nelaimēs vaino ārējos ienaidniekus — imigrantus un Briseles birokrātus.
Eiropas Parlaments vienmēr ir piedāvājis labvēlīgu vidi dažādiem, salīdzinoši margināliem politiskiem spēkiem. Tradicionāli zemā līdzdalība EP vēlēšanās un priekšstats, ka Parlaments Briselē faktiski neko daudz neietekmē, nozīmē to, ka mazām, bet mobilizētām grupām ir viegli tajā iedabūt savus pārstāvjus. Brexit ideoloģiskā tēva Naidžela Faraža partija UKIP savas pastāvēšanas vēsturē panākusi tikai divu deputātu ievēlēšanu Vestminsterā, bet tas netraucēja pašam Faražam 20 gadus no EP tribīnes Briselē aicināt Lielbritāniju izstāties no ES.
