Zemessargu mācības Rīgas kuģu būvētavas teritorijā, trenējoties aizsargāt kritisko infrastruktūru pret iespējamu uzbrukumu. Foto — Ieva Salmane
Zemessardze ar 10 tūkstošiem brīvprātīgo ir skaitliski lielākais bruņoto spēku balsts. Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem licis uzdot jautājumu par personisko atbildību Latvijas neatkarības aizstāvēšanā. Ko cilvēki dienestā ir iemācījušies par sevi un valsti?
STOP! — mani sagaida sarkanā zīme pie Rīgas kuģu būvētavas. Industriālo teritoriju sargā bruņoti karavīri ar aizsegtām sejām. Virs galvas pārlido drons, bet no tuvējā meža atskan šāvienu trokšņi. Ir sestdiena, 25. aprīlis, un jau otro nedēļas nogali šeit un tuvējā Mangaļsalas apkārtnē norisinās zemessargu mācības.
Kuģu būvētavas teritorija izvēlēta, lai reālos apstākļos trenētos aizsargāt kritisko infrastruktūru pret iespējamu uzbrukumu. Būtiska pieredze tā ir arī ostas teritorijā esošajiem uzņēmumiem. «Mēs neesam militāri, mums nav ieroču, bet šīs mācības mums ļauj izprast aizsardzības funkcijas un palīdzēt tās īstenot,» saka teritorijas aizsardzības virsnieks Valdis Silinieks.
