Foto - Marta Herca
Komponists Ēriks Ešenvalds (36) atklāj, kāpēc nevēlējās iesakņoties Kembridžā un kur viņam izdodas piedzīvot laimes brīžus, no kuriem dzimst mūzika
Kaut arī pieprasīts, atzīts un apbalvots, viņš ir mulsinoši vienkāršs un ik pa laikam pārsteidz, kaut ko pēkšņi uzdziedot. Svelmes nogurdinātas dienas vidū tiekamies kora Latvija telpās. Ēriks Ešenvalds ir nule kā atgriezies no Kembridžas Universitātes, kur divus gadus bija rezidējošais komponists Trīsvienības koledžā - pirmais skaņradis no Latvijas, kuram tikusi šāda iespēja.
Atgriešanās sakrīt ar spilgtiem notikumiem - pagājušajā nedēļā dienasgaismu ieraudzījis ar kori Latvija ierakstītais jaunais albums At the Foot of the Sky (Pie debess kājām), ap saulgriežu laiku Londonā aizvadīts nozīmīgs pirmatskaņojums kopā ar Grammy balvas laureāti Imodženu Hīpu, bet Dziesmusvētku lielais noslēguma koncerts šogad kulminēja ar Ešenvalda sarakstīto Dvēseles dziesmu. Uz kritiķu iebildumiem pret to komponists atsaka: «Savā laikā izsvilpa operu Karmena, bet tagad tā joprojām ir viena no visvairāk uzvestajām operām pasaulē.» Ešenvalds neslēpj, ka ļoti vēlētos piedalīties nākamo Dziesmusvētku koncerta rīkošanā: «Jūtu, ka es spēju balansēt starp klasisko un riktīgi moderno, starp gardēžu un tautas gaumi.»
